Finansēs atkarībā no programmu apmēra
Pašlaik mērķdotācija pašvaldībām pedagogu algu izmaksai tiek aprēķināta, ņemot vērā bērnu (no 5 gadu vecuma) vai skolēnu skaitu izglītības pakāpē, skolā īstenojamās izglītības programmas un izglītības iestādes atrašanās vietas administratīvo teritoriju.
IZM atzinusi, ka zemākās darba algas likmes celšana vien nenodrošina visiem skolotājiem jūtamu darba samaksas pieaugumu, jo liela daļa pedagogu strādā nepilnu darba slodzi.
"Daļa pašvaldību joprojām saglabā neefektīvu vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīklu, tai skaitā paildzina situāciju, kad pedagogu atalgojums nav konkurētspējīgs," norāda IZM.
Tādēļ IZM plāno ieviest jaunu finansēšanas modeli "Programma skolā". Tas nozīmē, ka finansējums tiks aprēķināts konkrētai izglītības iestādei, ņemot vērā tajā nodrošināto izglītības programmu apmēru.
Viens no modeļa mērķiem – radīt caurskatāmu sistēmu, kā tiek aprēķinātas skolu darbinieku atalgojums, lai tas būtu konkurētspējīgs salīdzinājumā ar citu sabiedriskajā sektorā nodarbināto algām.
Izmantojot Centrālā statistikas pārvaldes datus par darba samaksas pieauguma tempu pēdējos 5 gados, IZM secinājusi – ja tas saglabātos līdzšinējā līmenī, tad 2027. gadā vidējā sabiedriskajā sektorā strādājošo alga (bruto jeb uz papīra) varētu būt 13,21 eiro par stundu jeb nepilni 2114 eiro mēnesī (par 40 stundu darba nedēļu).
Līdzīgas algas līdzīgās skolās visā valstī
Modeļa koncepts, kas izklāstīts IZM ziņojumā, paredz līdzvērtīgu finansējuma apmēru līdzīgām izglītības iestādēm visā valsts teritorijā.
Valsts budžeta finansējums mērķdotācijai pedagogu atalgojumam tiks piešķirts tām izglītības iestādēm, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem par ilgtspējīgu izglītības iestādi.
Gadījumos, kad izglītības iestāde neatbilstu minētajiem kritērijiem (pieļaujamās novirzes ietvaros attiecībā uz kvantitatīvo kritēriju), valsts budžeta finansējums tiks samazināts:
- pamatizglītības posmā (1.–9. klasēs) proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto minimālā skaita kritēriju konkrētā klašu grupā. Starpību starp valsts budžeta piešķirto finansējumu un programmas īstenošanai aprēķināto finansējumu būs nepieciešams līdzfinansēt no dibinātāja līdzekļiem;
- vidējās izglītības posmā valsts budžeta finansējums netiks piešķirts. Programmas būs jāfinansē no dibinātāja līdzekļiem.
Dalīs klašu grupās
Modeļa pamatā ir aprēķins par mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamo pedagogu likmju summu, kas attiecīgi tiks aprēķināts katrai klašu grupai, ņemot vērā mācību plānā noteiktās stundas un piemērojot normatīvo regulējumu par slodzes sastāvu (paredzot samaksu pedagogiem citiem pienākumiem).
Tiks definētas trīs lielumu klases, proti, maza klase, kurā ir līdz 16 skolēnu, vidēja klase ar 17–24 skolēniem un liela klase, kurā ir 25 un vairāk izglītojamo.
Optimālai izglītības programmas apguvei atkarībā no klašu lieluma paredzēta izglītojamo dalīšana grupās un vismaz divas izvēles otrajai svešvalodai vidusskolas posmā.
Modelī paredzēts finansējums klašu dalīšanai grupās, ja klasē ir vairāk nekā 25 izglītojamie:
- 1.–3. klase – latviešu valoda, svešvaloda, matemātika un datorika;
- 4.–9. klase – svešvaloda, dizains un tehnoloģijas un datorika;
- 10.–12. klase – svešvaloda un projekta darbs.
Lai novērstu pašvaldību un skolu vēlmi veidot papildu klases finansējuma piesaistei, IZM rosina noteikt skolēnu skaitu paralēlklašu atvēršanai
– tie būtu 26 vai vairāk izglītojamie 1.–6. klašu posmā un 30 vai vairāk izglītojamie 7.–12. klašu posmā.
Šāds izglītojamo skaits klašu dalījumam iesakāms, jo tas vidēji atbilstu klases lielumam ar 10–26 izglītojamajiem un vienlaikus tiktu saskaņots ar telpu kapacitāti un kvalitatīvu izglītības procesu, bet neizslēgtu iespēju pie liela kopējā izglītojamo skaita klašu grupā veidot arī lielākas klases, ja telpu kapacitāte, t.sk. gaismas, skaņas un gaisa kvalitāte, ir pietiekama, tiek ņemtas vērā higiēnas prasības un, izmantojot visus iespējamos resursus, tiek nodrošināts kvalitatīvs izglītības process.
Paredzēts izvērtēt nepieciešamību definēt maksimālo izglītojamo skaitu klasē, par ko turpināsies diskusija ar nozares ekspertiem.
Tāpat jaunais finansēšanas modelis paredz, ka tiek stiprināta pedagoga palīga loma.
Finansējumu atbalsta un administratīvā personāla atalgojumam paredzēts aprēķināt, pamatojoties uz optimālo atbalsta un administratīvā personāla sastāvu, kas nepieciešams pilnvērtīgam izglītības procesam, ņemot vērā izglītojamo skaitu izglītības iestādē. To varētu noteikt kā bāzes atbalsta un administratīvā personāla likmju skaitu vai procentuālā apmērā no pamata pedagoģisko likmju finansējuma apmēra. Līdzīgi, kā tas ir esošajā finansēšanas modelī – kā daļa no skolotāju atalgojuma fonda.
Jaunais modelis arī paredzētu papildu finansējumu katrai izglītības iestādei 2% apmērā no kopējā algu fonda, kas izmantojams papildu piemaksām pedagogiem individuālas pieejas nodrošināšanai izglītojamiem, kā arī vērtējot pedagogu profesionālās darbības kvalitāti.
Algu pieaugums atkarīgs no skolu reformām
Lielais vakanču skaits liecina par kvalificētu pedagogu trūkumu, lai nodrošinātu pilnas slodzes darbiniekus katrā no pašlaik esošajām vispārējās izglītības iestādēm. Tāpat IZM apzinās, ka ierobežojošs faktors ir valsts budžeta iespējas, tādēļ jaunā finansējuma modeļa detalizētas izstrādes laikā tiks ņemtas vērā gan jau esošās valsts budžetā uzņemtās saistības turpmākajiem gadiem, gan politikas plānošanas dokumentos noteiktie mērķi.
"Skaidri definējot bezkompromisa izglītības kvalitāti kā jau tuvākajos gados sasniedzamo mērķi, valsts budžeta izdevumi būs jāiegulda sakārtotā sistēmā," norāda IZM.
Līdz ar to turpmākais pedagogu darba samaksas apmēra pieauguma temps ir cieši saistīts ar spēju efektīvi reorganizēt esošo izglītības iestāžu tīklu, uzsver ministrija.
Jaunais finansēšanas modelis aprakstīts konceptuāli. Detalizēti noteikumi par finansējuma aprēķinu un pārdali, tai skaitā nosacījumi, kādos gadījumos valsts budžeta finansējuma apmērs tiktu samazināts vai valsts budžeta finansējums netiktu piešķirts konkrētas programmas īstenošanai, tiks izstrādāti, iesaistot nozares ekspertus.
Vienlaikus IZM izstrādās arī finansēšanas modeli pedagogu atalgojumam pirmsskolas, speciālās izglītības, profesionāli orientēta virziena, tālmācības un neklātienes pamatizglītības un vidējās izglītības programmām, kā arī izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas divpusējiem vai starptautiski noslēgtajiem līgumiem.
Tāpat sadarbībā ar Kultūras ministriju plānots izvērtēt un nepieciešamības gadījumā izstrādāt jaunu finansēšanas modeli profesionālās ievirzes izglītības un interešu izglītības programmām.
