Saeimā apspriedes par apņemšanos konfiscēt automašīnas ar Krievijas un Baltkrievijas numuriem, ja tās noteiktā termiņā nepārreģistrē vai neizved, sāka pēc "Apvienotā saraksta" frakcijas deputāta Andra Kulberga ierosinājuma. Viņa pieteiktie Ceļu satiksmes likuma grozījumi paredz Latvijā esošos Krievijā un Baltkrievijā reģistrētos spēkratus pārreģistrēt Latvijā trīs mēnešu laikā kopš Eiropas Komisijas uzliktā aizlieguma Eiropas Savienībā iebraukt ar Krievijā reģistrētiem auto. Tomēr šī regula neattiecas uz Baltkrievijā reģistrētiem auto un uz tiem spēkratiem, kuri Eiropas Savienībā iebrauca pirms regulas stāšanās spēkā 12. septembrī.
Šonedēļ Tieslietu ministrija nāca klajā ar atšķirīgu ieceri – atskaites termiņu ārpus ES reģistrēta auto pārreģistrēšanai Latvijā noteikt likumā, skaidroja Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna.
"Mēs tomēr neesam kaut kādā patvaļīgā antidemokrātiskā režīmā, kurā mēs varam konfiscēt kādam auto tikai tāpēc, ka mums nepatīk. Mums vienmēr ir vajadzīgs pamatojums, leģitīmais mērķis un satversmības izvērtējums. Tāpēc atskaites punkts ir likuma spēkā stāšanās brīdis ar noteiktu periodu, kurā transportlīdzekļu īpašnieki var sakārtot savas attiecības ar valsti, kļūt redzami," viņa norādīja.
Vienlaikus Latvijā pārreģistrēt ārpus ES reģistrētu auto liedz atšķirīgas kaitīgo izmešu normas. Savukārt cilvēkiem no trešajām valstīm ar humāno vīzu nav iespēju savu auto pārreģistrēt Latvijā, jo viņiem te nav personas koda.
Tomēr problēmai ar ārpus Eiropas Savienības reģistrētu auto pieļautajiem pārkāpumiem un nesamaksātajiem sodiem pievērsta plašāka uzmanība.
Eiropas Komisija sankciju regulu varētu papildināt, skaidroja Ārlietu ministrijas Juridiskās direkcijas vadītāja Sanita Pēkale.
Viņa norādīja: "Kā mēs zinām, kopš 2022. gada februāra ir spēkā stājušās 11 sankciju kārtas un top jau divpadsmitā. Eiropas Savienības dalībvalstis ir ļoti neapmierinātas ar Eiropas Komisijas skaidroto par privāto transporta līdzekļu pagaidu ievešanu, tāpēc sagaidām, ka būs jauni priekšlikumi par šo automašīnu satiksmi Eiropas Savienībā."
Atzīstot daudzās problēmas, deputāts Andris Kulbergs aizvien uzstāja, ka rosinātos bargos mērus nedrīkst mīkstināt: "Sabiedrība prasa reakciju. Ja šie cilvēki konstanti pārkāpj likumu un uz ielas uzvedas kā grib, turklāt tās mašīnas te atrodas jau ilgi un nezinām to tehnisko stāvokli. Viņi uzspļauj mūsu noteikumiem, savukārt mēs gribam būtu pārlieku korekti. Manuprāt, tas nav pareizi."
Saeimas Tautsaimniecības komisija izmaiņas Ceļu satiksmes likumā pirms pirmā lasījuma turpinās apspriest jaunnedēļ.
KONTEKSTS:
Eiropas Komisija (EK) lēmusi, ka Eiropas Savienībā (ES) aizliegts ievest Krievijas pilsoņu privātos automobiļus, telefonus, rotaslietas un citas preces, kas uzskatāmas par aizliegto importu. Automašīnu ar Krievijas numura zīmēm ievešana ES uzskatāma par sankcijām pakļautu preču eksportu no Krievijas uz Eiropas Savienību, pat ja tās izmanto personīgiem iemesliem. Tomēr lēmumu, kā rīkoties, drīkst pieņemt ES dalībvalstu valdības pašas.
Atbilstoši EK lēmumam Lietuva, Latvija, Igaunija un Somija aizliegusi personām ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem iebraukt Eiropas Savienībā pār savām robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Līdz ar to no 12. septembra personām ar Krievijas Federācijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liegts iebraukt ES arī caur Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām.
Automobiļiem ar Krievijas numurzīmēm, kas jau atrodas Somijā, valsts būs jāpamet sešu mēnešu laikā – līdz 2024. gada 16. martam. Tikmēr Baltijas valstis vēl lemj, ko darīt ar Krievijas automašīnām, kas jau atrodas to teritorijā.
