Zaļais kurss – Eiropas Savienības politikas galvenais dzinulis

Lai arī ES vides politikas izstrādes pirmsākumi meklējami 70. gados, svarīgākās iniciatīvas šajā jomā ir nesenas. Iepriekšējā Eiropas Parlamenta sasaukuma laikā ES nonāca pie secinājuma, ka klimata pārmaiņas un vides degradācija ir "eksistenciāls drauds Eiropai un pasaulei", tāpēc 2019. gadā Eiropas Komisija aizsāka tā dēvēto Eiropas "Zaļo kursu", ar kura palīdzību iecerēts padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu pasaulē. Ar Eiropas Zaļo kursu iecerēts ES pārveidot par "modernu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku". 

Kā izdarīt izvēli?

Eiroparlamenta vēlēšanās talkā var nākt LSM "Kandidātu šķirotava" un "ES Partiju šķirotava"! 

Aizpildi anketas un uzzini kandidātus un partijas, ar kurām tavas domas sakrīt visvairāk un vismazāk! Tas aizņem tikai dažas minūtes.

2021. gadā tika pieņemti vieni no apjomīgākajiem un reizē arī ambiciozākajiem klimata mērķiem pasaulē, apstiprinot Eiropas Klimata aktu, ar kuru Eiropas tiesību aktos tiek iestrādāts Zaļajā kursā izvirzītais centrālais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas ekonomiku un sabiedrību. Jāatgādina, ka šajā ziņā ES apņēmusies sasniegt starpposma mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

ES apņēmusies stiprināt ES dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no ar vidi saistītiem apdraudējumiem un vides ietekmes, novārtā neatstājot nevienu reģionu. Līdz ar to kopš Klimata akta pieņemšanas Eiropas Parlaments atbalstījis vairākus tiesību aktus, lai dalībvalstis, tostarp Latviju, mudinātu virzīties uz klimata un vides jomā nosprausto mērķu sasniegšanu.

Latvijas Dabas fonda vides politikas koordinatore Baiba Vitajevska-Baltvilka vērtēja, ka Eiropas Parlaments pēdējā sasaukumā saistībā ar vides un klimata jautājumiem darbojies ļoti aktīvi.

"Savā astotajā pilnvaru termiņā Eiropas Parlamentā tika pieņemti daudzi tiesību akti klimata, vides un dabas aizsardzības politiku jomās, piemēram, Dabas atjaunošanas regula, no aprites ekonomikas rīcības plāna izrietoši tiesību akti par atkritumiem, skatīti tādi klimata pārmaiņu jautājumi kā, piemēram, emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas reforma, Parīzes nolīguma ratifikācija. Eiropas Savienība ir kompetenta rīkoties visās vides politikas jomās, un Eiropas Parlamentam ir liela nozīme Eiropas Savienības vides tiesību aktu izstrādē," norādīja Vitajevska-Baltvilka.

Savukārt Eiropas Parlamenta birojs Latvijā uzsvēris, ka viens no ieguvumiem Latvijas 20 gados ES ir bijis tieši apkārtējās vides piesārņojuma samazinājums, kas ir panākts ar stingrākiem noteikumiem un ES atbalstu.

ES definējusi, ka tās vides politikas pamatā ir četri principi: piesardzība; prevencija; piesārņojuma novēršana, novēršot tā cēloni; piesārņotājs atbild par savu rīcību. Līdz ar to Eiropas Parlamenta lēmumi attiecībā uz vides piesārņojuma un klimata pārmaiņa seku samazinājumu, kas caur dalībvalstu lēmējinstitūcijām iedibināti visā ES, redzami visapkārt.

No pārvietošanās veida līdz pārtikai – iecerēts mainīt vairākus iedzīvotāju paradumus

Eiropas Zaļajā kursā iesaistītas šķietami visas ekonomikas nozares. ES apņēmusies pārkārtot nozares, kas rada lielāko daļu siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā, piemēram, transporta, enerģētikas, lauksaimniecības un ražošanas. 

Ar Zaļo kursu līdz ar to iecerēts mainīt vairākus iedzīvotāju paradumus. Ēdīsim "zaļāk" – to apņemas sasniegt stratēģija "No lauka līdz galdam", kurā uzsvērta bioloģiskās lauksaimniecības platību paplašināšana, saražojot veselīgāku un ilgtspējīgāku pārtiku dabai draudzīgā veidā. Pārvietosimies ar elektrības darbinātiem transportlīdzekļiem – piemēram, no 2035. gada ES paredzēts pilnībā atteikties no iekšdedzes dzinēju izmantošanas jaunajās automašīnās. 

Fosilā kurināmā – naftas, ogles, kūdras, gāzes – vietā arvien vairāk paredzēts izmantot atjaunojamos energoresursus – vēju, sauli un zemes siltumu. Līdz ar to plānots darba vietas padarīt "zaļākas", bet dzīves vietas – energoefektīvākas. Eiroparlaments prasa, lai ES visas jaunās ēkas jau no 2028. gada būtu bezemisiju ēkas un, ja iespējams, aprīkotas ar saules paneļiem. 

Gan ražotāju, gan patērētāju līmenī ES apņēmusies prātīgāk izmantot jau esošos resursus, virzoties uz aprites ekonomiku. Nevis iegūt resursus – saražot preces – lietot preces – izmest, bet gan mainīt produktu izmantošanas paradumus, pārstrādājot, labojot un lietojot atkārtoti, lai varētu precēm piešķirt otru dzīvi. 

Dažādas iniciatīvas, lai ES ekonomiku padarītu ilgtspējīgāku, tādējādi sasniedzot klimata mērķus, vēl tiks skaidrotas, bet citas – jau izsludinātas. ES apņēmusies pārkārtot nozares, kas rada lielāko daļu siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā, piemēram, transporta, enerģētikas, lauksaimniecības un ražošanas.

Vairāk atkritumu šķirošanas, mazāk plastmasas

Ne velti ar katru gadu par atkritumu šķirošanas tēmu runā biežāk un skaļāk arī Latvijā, jo ES ir arī pietiekami ambiciozi mērķi atkritumu apsaimniekošanā. Latvija patlaban pārstrādā aptuveni 40% atkritumu, bet ES mērķi paredz, ka 2025. gadā šim rādītājam vidēji savienībā vajadzētu būt 55%, bet 2035. gadā – jau 65%.

Tāpat ES mērķis ir līdz 2025. gadam savākt vismaz 50% plastmasas iepakojuma, bet 2030. gadā šim īpatsvaram jāsasniedz 55%. Savukārt līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu. Varbūt netieša, bet ES uzstādīto mērķu ietekme uz ikdienu arī Latvijā redzama, piemēram, ar depozīta sistēmas ieviešanu 2022. gada 1. februārī, kas lielā mērā darīts, lai sasniegtu ES Iepakojuma direktīvā noteiktos mērķus.

Eiropas Parlaments arī spēris konkrētus soļus, lai mazinātu plastmasas atkritumu un iepakojumu daudzumu. Piemēram, kopš 2021. gada no veikalu plauktiem un tirdzniecības vietām pakāpeniski pazuduši vienreizlietojamie plastmasas galda piederumi, pat salmiņi un baloniem piestiprināmie kātiņi; tos bieži vien aizstājuši papīra un koka izstrādājumi.

Vienlaikus izskanējušas jaunas, vēl lielākas apņemšanās samazināt tekstila, plastmasas un citu mākslīgo materiālu atkritumu daudzumu, kā arī samazināt pārtikas izšķērdēšanu.

Piemēram, Eiropas Parlaments apņēmies līdz desmitgades beigām samazināt kopējā iepakojuma apjomu par 5%, bet par desmito daļu – līdz 2035. gadam. Attiecībā uz plastmasas izstrādājumiem šī latiņa ir par 5% augstāka. Plānots arī būtiski ierobežot ļoti vieglu plastmasas iepirkumu maisiņu un vienreiz lietojamo iepakojumu tirdzniecību un izmantošanu, kā arī pilnveidot atkārtoti izmantojamā vai uzpildāmā iepakojuma izmantošanas kārtību. Jaunajos noteikumos paredzēts, ka visiem šiem materiāliem jābūt pārstrādājamiem un dalībvalstīm līdz 2029. gadam jānodrošina vismaz 90% savākšana. Sarunas ar dalībvalstu valdībām un konkrēti lēmumi gan vēl tikai sekos.

Apņemšanās atjaunot degradētās ekosistēmas

Ja viena no Zaļā kursa daļām ir par siltumnīcefektu gāzu samazināšanu, tad otra – par dabas atjaunošanu. Šogad Eiropas Parlaments pieņēmis regulu, kas paredz līdz 2030. gadam atjaunot vismaz 20% ES sauszemes un jūras teritoriju, bet līdz 2050. gadam – visas sliktā stāvoklī esošās ekosistēmas. Tas nozīmē, ka ES būs vienota politika sliktā stāvoklī esošu biotopu atjaunošanai, kā arī bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai, jo katrai valstij būs arī jāpieņem nacionālie atjaunošanas plāni, kuros sīki izklāstīts, kā tās plāno nospraustos mērķus sasniegt.

Lai, piemēram, vairotu biodaudzveidību lauksaimniecības ekosistēmās, ES valstīm būs jāuzlabo divi no šiem trim rādītājiem: zālāju tauriņu indekss, lauksaimniecības zemes daļa ar ļoti daudzveidīgiem ainavas elementiem un oglekļa uzkrājums aramzemes minerālaugsnē. Būs arī jāpalielina lauku putnu populāciju indekss, jo putni ir labs biodaudzveidības vispārējā stāvokļa rādītājs.

Savukārt tāpēc, ka nosusinātu kūdrāju atjaunošana ir viens no izmaksu ziņā efektīvākajiem veidiem, kā lauksaimniecības nozarē samazināt emisijas, ES valstīm līdz 2030. gadam ir jāatjauno vismaz 30% nosusināto kūdrāju (un vismaz ceturtdaļai no tiem ir jāatjauno hidroloģiskais režīms), līdz 2040. gadam – 40%, bet līdz 2050. gadam – 50% (un vismaz trešdaļai no tiem ir jāatjauno hidroloģiskais režīms). Lauksaimniekiem gan ir paredzētas arī atkāpes no nospraustajiem mērķiem. 

ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija, kas arī ir viena no Zaļā kursa iniciatīvām, paredz 30% no valsts teritorijas noteikt par aizsargājamām, bet 10% no tām – par īpaši aizsargājamām dabas platībām. Saistībā ar šo Eiropas Komisija jau reiz pakratīja Latvijai ar pirkstu, norādot, ka Latvija nespēj nodrošināt bioloģisko daudzveidību, nosakot dabas aizsardzības teritorijas. Būtiskākie aizrādījumi bija par trim īpaši aizsargājamiem biotopiem – palieņu zālājiem, sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām, kā arī staignāju mežiem. Eiropas Komisija pat draudēja Latviju iesūdzēt Eiropas Savienības Tiesā, lai sodītu par melnalkšņa staignāju nesargāšanu. Lai izvairītos no pārkāpumiem, Latvija plāno veidot 76 jaunus un paplašināt sešus esošos dabas liegumus.  

Pastiprināta cīņa pret vides kaitniekiem

Vienlaikus Eiropas Parlaments padomājis arī par vides kaitnieku sodīšanu, nesen papildinot pārkāpumu un sankciju sarakstu par noziegumiem pret vidi. Dalībvalstīm jaunie sodi savās tiesību sistēmās būs jāiekļauj divu gadu laikā.

Vides noziegumu sarakstā ES nu atrodama, piemēram, nelikumīgu kokmateriālu tirdzniecība, ūdens piesārņošana, nopietni ES ķimikāliju regulējuma pārkāpumi un kuģu radītais piesārņojums. Jaunākajā regulējumā ir iestrādāts arī kvalificēta nodarījuma jēdziens, kurš attiecas, piemēram, uz lieliem meža ugunsgrēkiem vai plašu gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, kas iznīcina ekosistēmu un tāpēc ir uzskatāms par ekocīdu.

Sagaidāms, ka par noziegumiem pret vidi, ko pastrādājušas privātpersonas un uzņēmumu pārstāvji, būs piemērojams cietumsods uz laiku, kas atkarīgs no tā, cik ilgstošs, nopietns un neatgriezenisks ir nodarītais kaitējums. Kvalificētam nodarījumam tas var būt 8 gadu cietumsods. Ja nozieguma dēļ ir gājis bojā cilvēks, tie var būt arī 10 gadi cietumā. Bet par citiem noziegumiem var piemērot līdz pat 5 gadiem ilgu cietumsodu. Visiem likumpārkāpējiem būs jānovērš videi nodarītais kaitējums un tas jāatlīdzina. Iespējams, tiem nāksies maksāt arī naudas sodu. Atkarībā no tā, kāds noziegums ir pastrādāts, tas var būt sods 3% vai 5% apmērā no uzņēmuma gada apgrozījuma visā pasaulē, vai arī sods 24 vai 40 miljonu eiro apmērā.

Dalībvalstīm noteikts arī pienākums atbalstīt trauksmes cēlājus, kuri ziņo par noziegumiem pret vidi, nodrošināt policijai un tiesu iestāžu darbiniekiem apmācības vides noziegumu apkarošanā un izmeklēšanā, kā arī dalībvalstīm jāsagatavo nacionālā stratēģija cīņai pret noziegumiem pret vidi.

Citus portāla LSM.lv rakstus šajā sērijā lasi sadaļā "Kas man no tā?", kurā katru nedēļu līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām varēsi izzināt jaunas jomas, kurās Eiroparlamenta lēmumi ietekmē katru no mums ikdienā!