Sadaļas Sadaļas

«Skaitļi un fakti»: Atkritumu pārstrādē par klupšanas akmeni var kļūt izmantoto materiālu dažādība

Eiropas Savienības nospraustais “zaļais kurss” paredz virzīšanos uz aprites ekonomiku. Tas nozīmē, ka arvien vairāk no dažādajām lietām, kuras izmantojam, beigu beigās ir jānonāk nevis izgāztuvēs, bet gan jāatgriežas apritē, proti, vai nu tās jāsalabo un jāturpina lietot, vai jāpārstrādā un tām jākļūst par izejvielām jau citām precēm.

«Skaitļi un fakti»: Atkritumu pārstrādē par klupšanas akmeni var kļūt izmantoto materiālu dažādībaInguna Ukenābele

Diemžēl ar atkritumu pārstrādi dzīvē nebūt nesokas tik labi kā ierēdņu sagatavotajos dokumentos. Un visdrīzāk nesekmēsies, ja problēmas risināšanā netiks iesaistīti arī ražotāji, lai to gatavotās lietas jau sākotnēji tiktu veidotas ar domu, kā tās pēc tam vienkārši pārstrādāt.

Viss uz pārstrādi

Eiropas Savienībā pašlaik ir nosprausti visai ambiciozi mērķi tam, kādi atkritumu pārstrādes rādītāji jau visai drīz būs jāsasniedz. Tostarp līdz 2025. gadam būtu jāpārstrādā vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu. Līdz 2030. gadam mērķa rādītājs pieaugs līdz 60%, bet līdz 2035. gadam – līdz 65%.

Īpaši mērķi noteikti dažādiem iepakojumu veidiem. Tostarp līdz 2025. gadam būs jāsavāc vismaz 50% plastmasas iepakojuma, bet 2030. gadā šim īpatsvaram jāsasniedz 55%. 

 

 

Papildus tam līdz 2025. gadam būs jānodrošina atsevišķa tekstilizstrādājumu un bīstamo atkritumu savākšana no mājsaimniecībām. Līdz 2024. gadam jānodrošina arī bioloģiski noārdāmu atkritumu atsevišķa savākšana vai kompostēšana mājās.

Eiropas Parlaments pieņēma arī atsevišķu lēmumu, kas attiecas uz plastmasas pudelēm, un paģērē līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei savākt 90% plastmasas pudeļu.

Tāpat ir noteikts, ka līdz 2025. gadam 25% plastmasas pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas, bet līdz 2030. gadam šim rādītājam jāpieaug līdz 30%.

Tāpat noteikts, ka līdz 2035. gadam atkritumu poligonos noglabātais sadzīves atkritumu apjoms nedrīkstēs pārsniegt 10% no kopējā radīto sadzīves atkritumu apjoma. Tas nozīmē, ka faktiski jau pēc 13–14 gadiem otrreizējās izmantošanas risinājums būs jārod 90% sadzīves atkritumu. Tajā skaitā vismaz 65% būs jāpārstrādā, bet par atlikušo daudzumu ir iespējamas variācijas – var pārstrādāt lielāku apjomu, var atkritumus izmantot enerģijas ražošanai, var eksportēt, bet bioloģiskajiem atkritumiem arī pilsētās jārod kompostēšanas risinājumi.

Atkritumu pārstrādātāji sit trauksmes zvanus

Tomēr viena lieta ir ierakstīt pārstrādājamo atkritumu procentus dokumentos, pavisam cita – tos reāli arī pārstrādāt. Ar to pašlaik Eiropā situācija nebūt nav tik rožaina.

Konsultāciju kompānijas “McKinsey & Company” veiktais pētījums 12 Eiropas valstīs liecina, ka, piemēram, plastmasas pārstrādi pašlaik būtu grūti nosaukt par plaukstošu nozari un tajā strādājošie uzņēmumi saskaras ar virkni problēmu, kas traucē tiem audzēt darbības apjomus.

Visvairāk jeb ceturtā daļa no pētījumā aptaujātajiem plastmasas pārstrādātājiem ir norādījuši uz to, ka pašlaik ir problēmas ar to, ka tirgū trūkst plastmasas izstrādājumu standartizācijas un līdz ar to ir problēmas tos pārstrādāt. Proti, katrs ražotājs savus plastmasas iepakojumus pašlaik var gatavot ar visdažādāko sastāvu, krāsu un citiem raksturlielumiem. Savukārt tad, kad viss šis daudzveidīgais klāsts nonāk pārstrādē, nākas vien secināt, ka daudzas lietas nav savietojamas ar citām un, lai iegūtu vienotiem standartiem atbilstošu pārstrādes produktu, virkni iepakojumu nākas vien sūtīt atpakaļ uz izgāztuvēm.

Tāpat pārstrādātāji norādījuši uz visai svārstīgu pieprasījumu pēc pārstrādes produktiem, nepietiekamu šķirošanas kvalitāti un citām problēmām.

Tam piekrīt arī Latvijā. Pārstrādes uzņēmuma “Nordic Plast” direktors Andris Trumars konferencē “Latvija – valsts bez atkritumiem” pauda, ka pasaulē ik gadu tiek saražoti 80 miljoni tonnu plastmasas iepakojuma un tikai puse no tā ir piemērota otrreizējai pārstrādei.

“Pašlaik tomēr ļoti bieži ir tā, ka [iepakojuma pudeles] korpuss ir no viena polimēra, korķītis no cita polimēra un uzlīme vēl no trešā. Un tad visi jautā, kādēļ mēs to pudeli nevaram pārstrādāt? Tādēļ jau domājot par jaunu iepakojumu, galvenajam jautājumam ir jābūt – kā mēs to pārstrādāsim,” uzvēra Trumars.

Ja ražotāji nemainīs savu domāšanas veidu un galvenais arguments iepakojumu veidošanā būs mārketings, nevis vides jautājumi, tad kāpināt atkritumu pārstrādes tempus būs visai grūti.

Diemžēl, kas attiecas uz dažādu preču ražotājiem, tad te atliek cerēt uz ko labāku. Ļoti daudzi ražotāji ir izteikuši solījumus kā izejvielas vairāk izmantot pārstrādātus produktus, veidot savus iepakojumus un preces vieglāk pārstrādājamas utt. Tomēr kā liecina “McKinsey & Company” pētījums, tad atmetot puķainus solījumus par kaut ko nezināmi tālā nākotnē, to ražotāju skaits, kuri ir deklarējuši skaidrus termiņus un apjomus, ir gaužām niecīgs. Tā tikai 10% ražotāju solījumiem izmantot pārstrādes rezultātā iegūtas izejvielas ir pievienojuši arī kvantitatīvi izmērāmus lielumus un termiņus.

Labā ziņa gan ir tā, ka starp tiem ir arī lielie tirgus spēlētāji.

Tā “Coca Cola” paziņojusi, ka līdz 2025. gadam vismaz puse no tās izmantotajām plastmasas pudelēm būs ražota no pārstrādātām izejvielām.

Latvija kāpina pārstrādes jaudas

Otrs jautājums, kas iezīmējas, ir Eiropas atkritumu pārstrādes uzņēmumu jaudas. Vēsturiski ļoti daudzi no Eiropā radītajiem atkritumiem tika eksportēti uz Ķīnas rūpnīcām. Taču nu jau vairākus gadus Ķīna savu tirgu atkritumu ievešanai ir slēgusi.

Pēc sākotnējā šoka Eiropas uzņēmumi savas jaudas ir audzējuši, tomēr jautājums ir par atkritumu klāstu, ko tajās var pārstrādāt.

Investīciju vajadzību izvērtējumā, kuru uzņēmums “Geo Consultants” sagatavoja jaunajam Latvijas Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam, aplēsts, ka 2019. gadā Latvijā tika pārstrādāti 248,9 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu. Tie ir 27% no Latvijā 2019. gadā radītajiem un importētajiem sadzīves atkritumiem un par 37% vairāk nekā 2013. gadā.

Aptuveni trešdaļu no 2019. gadā pārstrādātājiem sadzīves atkritumiem veidoja iepakojums.

Tomēr, ja Latvijas atkritumu pārstrādes jaudas netiks kāpinātas, tad visdrīzāk Eiropas Savienības nospraustos mērķus mums izpildīt neizdosies. “Geo Consultants” aplēses liecina, ka, pārstrādes apjomiem nemainoties, 2025. gadā Latvijā sadzīves atkritumu pārstrādes jaudu iztrūkums veidos 151,4 tūkstošus, bet 2035. gadā jau 240,3 tūkstošus tonnu. Turklāt viskritiskākā situācija ir ar bioloģisko atkritumu pārstrādi.

Atkritumu pārstrādes jaudas Latvijā tomēr aug. Pirms diviem gadiem "Eco Baltia vide" Tukumā atklāja riepu pārstrādes rūpnīcu. SIA "Getliņi EKO" aprīlī nodeva ekspluatācijā pirmo bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksu Latvijā. Paredzams, ka nākamgad sāks darboties “Clean-R” plastmasas pārstrādes rūpnīca.

“Clean R” valdes loceklis Guntars Levics stāsta, ka plānotā polietilēna un polipropilēna atkritumu pārstrādes rūpnīcas jauda ir 10 000 tonnas gadā un pamatā tiks izmantoti materiāli no Latvijas.

“Bioloģiski noārdāmo un būvniecības atkritumu pārstrādes jaudas Latvijā ir nepietiekamas. Ir sagaidāms, ka jau tuvāko gadu laikā tās tiks būtiski kāpinātas. Ne velti atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028.gadam ievērojama daļa investīciju ir plānotas tieši bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei. Tomēr ir skaidrs, ka ir jāstrādā ne vien pie pārstrādes jaudu palielināšanas, bet arī noieta veicināšanas iegūtajiem materiāliem, vai tas būtu komposts, tehniskais komposts vai būvniecībā izmantojamie materiāli. Arī citu atkritumu pārstrāde attīstīsies gan Eiropas, gan reģionālā līmenī. Cik būtiski tas notiks Latvijā, būs atkarīgs no tā, cik dzīvot un investēt spējīgi būs vietējie uzņēmumi un vai tiem būs pieejami ekonomiskie stimuli attīstībai. Jau tagad, palielinoties dabas resursu nodokļa likmēm, pieaug uzņēmumu attīstībai pieejamie līdzekļi. Līdz ar to uzņēmumi var skatīties plašāk un meklēt iespējas investēt, attīstīties un palielināt atkritumu pārstrādes iespējas,” saka Levics.

Vienlaikus paredzams, ka atkritumu pārstrāde nākamajos gados var piedzīvot bumam līdzīgu attīstību, ienākot arvien jaunām tehnoloģijām. “McKinsey & Company” pētījums, piemēram, liecina, ka pašlaik lielākā daļa Eiropas plastmasas pārstrādes kompānijas lieto mehāniskās pārstrādes tehnoloģijas, plastmasu smalcinot. Tomēr arvien lielāka interese rodas par ķīmisku pārstrādi, kas ļauj sašķelt plastmasas polimērus daudz sīkāk un iegūto materiālu izmantot plašāk, piemēram, arī degvielas ražošanai. Tāpat šādā veidā iespējams apstrādāt zemas kvalitātes plastmasas atkritumus, kuri mehāniskajai pārstrādei nav derīgi.

Turklāt nav tā, ka atkritumu pārstrādē ir iesaistīti tikai šīs nozares uzņēmumi. Arvien lielāku interesi par atkritumiem izrāda arī enerģētikas kompānijas, uz kurām savukārt tiek izdarīts spiediens samazināt fosilo izejvielu izmantošanu. Piemēram, Somijas “Neste” pašlaik trīs rūpnīcās ražo dīzeļdegvielu, kas pilnībā radīta no atkritumiem un ir nopērkama arī Latvijā. “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis stāsta – pašā sākumā pirms desmit gadiem šādas degvielas ražošanai izmantoja tikai trīs pārtikas atkritumu veidus, bet tagad pārstrādājamo produktu skaits ir pieaudzis jau līdz 20.

“Pašlaik ļoti aktīvi tiek pētīts, kā varētu pārstrādāt plastmasu. Iespējas paplašinās, un arvien vairāk tiek atrasti jauni veidi, kā saražot atjaunojamo dīzeļdegvielu,” stāsta Beiziķis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt