Paziņojot par plāniem no Vācijas uzņēmuma "Diehl Defence" iegādāties pretgaisa aizsardzības sistēmas, Ināra Mūrniece uzsvēra, ka šī ir vēsturiska diena, taču militārajā sadarbībā ar Igauniju – tikai kārtējais solis.
"Līdz šim mūsu Nacionālie bruņotie spēki ir attīstījuši tuvās darbības pretgaisa aizsardzību. Šodien Latvija ar Igauniju sper nākamo soli, lai iegādātos tādu vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas ļaus maksimāli iespējami aizsargātu visu Latvijas teritoriju, mūsu iedzīvotājus, kā arī civilo un militāro infrastruktūru. Izvēlētā sistēma ir viena no vismodernākajām vidējas darbības rādiusa sistēmām pasaulē un ir militāri uzticams, sevi kaujās pierādījis risinājums. Konkrētās sistēmas izvēle ir militārs lēmums, kas balstīts uz Latvijas un Igaunijas militāro ekspertu secinājumiem," preses konferencē informēja aizsardzības ministre Mūrniece.
"Šis projekts ir vēl nebijis Igaunijas un Latvijas aizsardzības sadarbības veiksmes stāsts. Tas arī ir vēsturiski lielākais Igaunijas un Latvijas kopīgais iepirkums," preses konferencē uzsvēra Igaunijas aizsardzības ministrs Pevkurs.
Latvijas mērķis ir veidot slāņveida pretgaisa aizsardzību, kur dažādu darbības rādiusu pretgaisa aizsardzības sistēmas ne tikai aizsargā citus objektus uz zemes, bet arī aizsargā viena otru. Katrs nākamais slānis palielina visu sistēmu noturību pret pretinieka darbību. Šādas pretgaisa aizsardzības izveide Latvijā ir viena no valdības prioritātēm.
Viena veida sistēmas kopīgs iepirkums ļaus abām valstīm ietaupīt budžeta līdzekļus, kā arī atvieglos Baltijas valstu reģiona aizsardzības savstarpēju koordinēšanu.
Kā preses konferencē informēja aizsardzības ministre, šis būs lielākais militārais iepirkums pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Šīs pretgaisa aizsardzības sistēmas izvēle ir būtisks solis gan Latvijai, gan NATO, jo ir savietojama arī ar citām NATO plaši pielietotajām pretgaisa aizsardzības un komandvadības sistēmām.
Ņemot vērā, ka vēl norisinās sarunas ar potenciālo sistēmu piegādātāju, Aizsardzības ministrija šobrīd vēl nevar atklāt informāciju, par kādu summu tiks iegādātas šīs sistēmas, to skaitu vai kādas citas iepirkuma detaļas.
Tuvākajos mēnešos turpināsies darbs pie līguma detaļām, tai skaitā notiks sarunas ar izvēlēto komersantu par nacionālās industriālās bāzes veidošanu un piesaistīšanu IRIS-T pretgaisa aizsardzības sistēmas uzturēšanā.
Saskaņā ar pašlaik plānoto, pēc līguma noslēgšanas sistēmu piegāde varētu sākties jau 2025. gadā.
Līdz tam Latvijai vēl ir jāveic apjomīgs darbs, apmācot personālu, pilnveidojot infrastruktūru, kā arī vēl jāizpilda citi mājasdarbi, lai brīdī, kad šīs sistēmas tiks piegādātas, Nacionālie bruņotie spēki būtu gatavi tās pilnvērtīgi izmantot un uzturēt.
Šajā iepirkumā sākotnēji seši uzņēmumi iesniedza piedāvājumus, taču šobrīd sarunas tiek turpinātas ar vienu, norādīja Igaunijas ministrs.
Iegādājamā sistēma būs jauna, moderna un militāri sevi jau pierādījusi, turklāt tā ir ļoti efektīva pret Krievijas lidaparātiem karā Ukrainā. Tā ir efektīva pret kaujas lidmašīnām, helikopteriem, bezpilota lidaparātiem un spārnotajām raķetēm, kā arī spēj iznīcināt tuvās darbības ballistiskās raķetes.
Kā žurnālistiem norādīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš, sistēma spēj notriekt arī hiperskaņas spārnotās raķetes. Pret Krievijas izslavētajām hiperskaņas raķetēm "Kinžal" minētā sistēma gan būs bezspēcīga, jo tam vajadzīgs jaudīgāks pretlīdzeklis – pretgaisa aizsardzības sistēma "Patriot". Vienlaikus Kalniņš aģentūrai LETA apliecināja, ka IRIS-T tuvāko gadu laikā tiks uzlabota ar jauna tipa raķetēm, kas spēs pārtvert arī "Kinžal".
Preses konferences laikā aizsardzības ministre I. Mūrniece arī informēja, ka
2024. gadā, Igaunijas Emari gaisa spēku bāzes renovācijas laikā, Lielvārdes Gaisa spēku bāzē tiks izvietota NATO gaisa patrulēšanas misijas kaujas lidmašīnas un viss atbalsta personāls, ko nodrošinās Vācija.
Lai gan līdz šim Lielvārdes Gaisa spēku bāze nav izmantota konkrēti NATO gaisa patrulēšanas misijas uzņemšanai, tā atbilst visiem NATO standartiem. Lielvārdē jau līdz šim regulāri tiek uzņemti visdažādāko veidu NATO sabiedroto valstu gaisa kuģi, vai tie būtu helikopteri, lielizmēra kravas lidmašīnas vai piektās paaudzes kaujas lidmašīnas.
KONTEKSTS:
Vidējas darbības pretgaisa aizsardzības spēju trūkums tiek uzskatīts par lielāko Latvijas aizsardzības caurumu. Latvija saviem spēkiem nespētu notriekt raķetes, ar kurām Krievija šobrīd apšauda Ukrainas pilsētas.
Rēķinoties ar plānoto aizsardzības budžeta pieaugumu, AM sāka meklēt piegādātājus. Minimālais sistēmas komplekts maksājot, sākot no 150 miljoniem eiro. Latvija savas vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas varētu iegūt 2025. gadā, iepriekš pieļāva AM valsts sekretārs Jānis Garisons.
2022. gada jūnijā tā brīža Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") un Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets NATO Madrides samita laikā parakstīja nodomu vēstuli par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi.
