Latvijā ir 180 veco ļaužu pansionāti, kuros dzīvo tūkstošiem cilvēku. To, kāda ir viņu dzīve šajās mītnēs, patiesībā zina vien viņi paši, piederīgie un aprūpes personāls. Tiesībsarga birojs saņem informāciju, kurā izskan arī kritika.
"Pirmām kārtām cilvēki mūs informē par sekojošām lietām: par pansionātu jeb personāla attieksmi, nākamais bloks – par sliktu veselības un sociālo aprūpi, un trešais bloks ir par jēgpilnām aktivitātēm," pastāstīja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.
Ziņojumos izskan arī pavisam vienkāršas lietas, kas traucē, piemēram, mazgāšanās visiem ar vienu švammi, kultūras baudīšanas neiespējamība.
Tikmēr pavisam cita problēma, ar ko saskaras gan seniori, gan paši pansionāti, ir pieaugošās uzturēšanās izmaksas. Piemēram, Alojas novada pansionātā viena klienta izmaksas lēšamas 900 eiro apmērā.
"Protams, arī mūsu izmaksas cēlās. Pagājušajā gadā mūsu vienas dienas izmaksas skaitījās 24,66 eiro; tagad mums ir 29,60 eiro. Tie ir katram iemītniekam klāt dienā 5 eiro. Līdz ar to maksa mēnesī ir 900 eiro," skaidroja Alojas "Veselības aprūpes centra" vadītāja Gunta Kundrāte.
Taču ne visa šī summa jāmaksā pašam pansionāta iemītniekam: daļu sedz pašvaldība, daļu valsts un dažiem palīdz apmaksāt radi. Šo pansionātu par savām mājām sauc 47 dažāda vecuma iemītnieki, un viņi par ikdienu te nesūdzas.
"Mums ir televizors, bibliotēka ir, palasu grāmatas, laiks paiet," sacīja centra iemītnieks Kārlis Tomsons. "Ir arī četrreizēja ēdināšana, savs mazdārziņš, kurā paši rosās, mācītājs apciemo, tiek rīkotas talkas, ir iespēja baudīt kādu koncertu vai izrādi, taču skumjas kādam iezogas tik un tā."
"Man jau cilvēku pietrūkst. Esmu pieradis visu mūžu tautā būt," sacīja centra iemītnieks Ēriks Vanzovičs.
"Laikam visvārāk viņi ilgojās pēc saviem tuviniekiem, bet ir tādi tuvinieki, kuri viņus šeit ieved un tā arī atstāj," pauda Kundrāte.
Tieši skumjas un ilgas ir tas, ko nevar kliedēt neviens pansionāts, bet mazināt šīs izjūtas var. Un tas ir arī tas, par ko aicina ziņot Tiesībsarga birojs – kā trūkst, kurā pansionātā attieksme nav tik cieņpilna.
"To emocionālo faktoru ir visgrūtāk nomērīt, tādēļ mēs lūdzām, lai cilvēki ziņo par apstākļiem," sacīja Siliņa.
Tiesībsargs aicina būt aktīviem, jo vietās, kur dzīvošana ir cilvēka cieņu atbalstoša, nereti sirmgalvji atgūst labāku veselību un atplaukst. Par dzīvi Latvijas pansionātos tiesībsargam var ziņot vēl līdz 26. martam, zvanot vai rakstot, arī anonīmi. Līdz šim saņemti 60 ziņojumi.