ĪSUMĀ:
- Pašvaldību policijām ātruma kontrolei nepieciešams aprīkojums – tātad papildu finansējums
- Valsts policija cer – pašvaldības kolēģu iesaiste ātruma kontrolē ļaus atslogot resursus citiem darbiem
- IeM: Nesteidzamies vēl paplašināt pašvaldības policijas pilnvaras un "ļaut izskatīt jebkuru pārkāpumu"
- Jelgavas novadā nauda nākamgad varētu būt maksimāli divu auto aprīkošanai
- Bauskas novadā par iesaistīšanos jauno kompetenču izpildē domās, kad būs vairāk naudas
- Preiļu novadā ātrumu varētu kontrolēt ierīces, kas pārkāpumu fiksē bez cilvēka klātbūtnes
- Obligāta pašvaldības policija – formāli likums būs izpildīts
Lai aprīkotu automašīnas, tie ir papildu izdevumi
Pašvaldības policija Jelgavas novadā ir jau izsenis, un arī pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldības policijas inspektors ir katrā pagastā. Pašvaldības policija nodrošināta arī ar labi aprīkotām automašīnām.
"Ir alkometrs, dzīvnieku čipu lasītājs, kas mums ikdienā ļoti noder. Tad ir binoklis. Mērlenta, cimdi, maskas un tamlīdzīgi sīkumi," vecākais inspektors Pāvels Mozaļevs uzskaita visu, kas pašvaldības policijas auto atrodams, piebilstot, ka busiņos ir arī aizturēto telpa.
Jautāts, vai ar to pietiek, lai varētu rūpēties par satiksmes drošību rūpēties, viņš saka: "Grūti komentēt, laikam jau pietrūkst, bet cerams, ka būs viss nepieciešamais."
Kopš 6. jūlija pašvaldības policijas pilnvaras ir paplašinātas, iesaistot vietvaru policiju arī satiksmes drošības uzraudzīšanā. Jelgavas novada pašvaldības policijas priekšniece Inese Tarvida skaidro, ka pašvaldību policijām ceļu satiksmes likumā deleģētas tiesības uzraudzīt prasību ievērošanu pēc divdesmit pantiem ar apakšpantiem, bet galvenā sāpe esot par ātruma kontroli.
"Šis no likumdevēja puses ir ļoti nesaprotami, kāpēc tieši ātruma kontrole ir uzlikta pašvaldības policijai. Tie ir papildu izdevumi, lai aprīkotu mašīnas. Ņemot vērā, ka Valsts policijā šis aprīkojums jau ir, bet mums tie ir papildu izdevumi, rodas jautājums, kāpēc mēs tad nevaram piemērot sodu par tehniskās apskates vai OCTA neesamību, par jostām," saka Tarvida.
Valsts policija vairāk varēs resursus iesaistīt, piemēram, dzērājšoferu vai agresīvo braucēju kontrolei
Lai pašvaldību policijas kontrolētu atļauto braukšanas ātrumu, pašvaldības savā teritorijā var izmantot dažādus tehniskos līdzekļus – rokas radarus, fotoradarus. Valsts policijā stāsta, ka tie var būt gan pārvietojamie, gan stacionārie un pat vidējā ātruma kontroles sistēmas.
Valsts policijā šo kolēģiem pašvaldībās papildus piešķirto kompetenci vērtē pozitīvi, jo tādā veidā policijas klātesamība satiksmes uzraudzībā palielināsies.
Tas arī atslogos Valsts policiju, stāsta Satiksmes drošības vadības biroja priekšnieks Arturs Smilga.
"Mēs ļoti gaidām, kad pašvaldības varētu ieviest savās teritorijās arī tehniskos līdzekļus, ar kuriem varētu uzraudzīt atļautā braukšanas ātruma kontroli un ne tikai, tai skaitā arī sarkanās gaismas, nepārtraukto līniju šķērsošanu vai sabiedriskā transporta joslu izmantošanu. Tādā veidā mēs tieši ar tehniskajiem līdzekļiem varētu kontrolēt šos pārkāpumus un savus cilvēku resursus iesaistīt to pārkāpumu konstatēšanā un nepieļaušanā, kuri tiešā veidā apdraud satiksmes drošību. Tie būtu dzērājšoferi, agresīvās braukšanas, tāda veida pārkāpumi," skaidro Arturs Smilga.
Pašvaldības policija var kontrolēt arī velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājus un piemērot sodus par pārkāpumiem, tāpat kā iepriekš uzraudzīt arī apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanu.
Bet, kā jau norādīja Jelgavas novada pašvaldības policijas priekšniece, nav skaidrs, kāpēc tad tai nav tiesību sodīt par kādiem citiem pārkāpumiem.
Valsts policijā un Iekšlietu ministrijā apstiprina – ja pašvaldības policijas darbinieks būs fiksējis kādu pārkāpumu, kas vairs nav viņu kompetence, tik un tā būs jāizsauc Valsts policija.
Valsts policijas Satiksmes drošības vadības biroja priekšnieks Arturs Smilga skaidro, ka "joprojām ir atsevišķi panti, par kuriem paredzēta kompetence tikai Valsts policijai".
"Tie būtu gadījumi, kad ir fiksēti dzērājšoferi, jo šajos gadījumos ir jāizvērtē, vai gadījums būtu kriminālpārkāpums, vai tomēr tas būtu administratīvais pārkāpums, un visi kriminālpārkāpumi ir piekritīgi izskatīšanai Valsts policijai, nevis pašvaldības policijai," norāda Smilga.
Ministrija: Nesteidzamies ļaut pašvaldības policijai izskatīt jebkuru pārkāpumu
Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktora vietnieks Imants Zaķis norāda, daudzos gadījumos tieši Valsts policija ir argumentējusi, ka ir pārkāpumu veidi, kur tomēr viņi vēlas saglabāt savu kompetenci.
"Katru piemēroto sodu tomēr ir iespējams pārsūdzēt, un ir zināmas nianses, kā pareizi šie noteikumu pārkāpumi ir jānoformē, visas šīs procesuālās darbības jāveic. Tāpēc varbūt pagaidām vēl mēs nesteidzamies ar to, ka jebkuru pārkāpumu varam ļaut izskatīt un piemērot sodu arī pašvaldības policijai. Tas, protams, ir arī izglītošanas jautājums un prakses veidošana kā tāda," norāda Zaķis.
Jautājumi par pašvaldības policijas kompetenču paplašināšanu dienas kārtībā bijuši jau vairākus gadus, piebilst ministrijā.
Un runājot par tiesībām kontrolēt atļauto braukšanas ātrumu, Valsts policijā savukārt vēl piebilst, ka pašvaldības jau ir interesējušās par nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, izdevumiem to uzturēšanā un par ātruma mērīšanas iekārtu verificēšanu.
Jelgavas novadā nauda nākamgad varētu būt maksimāli divu auto aprīkošanai
Jelgavas novada pašvaldības policijai ir divpadsmit auto. Izmaksas nepieciešamajam aprīkojam būtu vismaz 120 000 eiro, norāda pašvaldības policijas priekšniece Inese Tarvida.
"Es esmu personīgi papētījusi, cik tas varētu izmaksāt. Viens pārvietojamais fotoradars maksā, sākot no 39 000 eiro līdz 42 000 plus PVN. Plus ikmēneša uzturēšana vēl 710 eiro klāt. Ja tas ir rokas radars, tas ir aptuveni 12 000 eiro plus PVN. Tādi, ko var ievietot automašīnā, maksā 10 500 eiro plus PVN un arī ikmēneša uzturēšana.
Tas, ko mums ļaus budžets, iespējams, tā būs viena automašīna, bet viss atkarīgs no budžeta iespējām," atzīst Tarvida.
Arī Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis no partijas "Attīstība" lēš, ka budžetā nauda nākamgad varētu atrasties maksimāli divu auto aprīkošanai ar nepieciešamo aparatūru ātruma kontrolei.
"Godīgi jāsaka, atnāca vēstule, jums šobrīd tā funkcija ir – apsveicam. Nekāda dialoga nav, nekāda risinājuma nav, nekāda finansējuma arī nav," saka novada vadītājs.
"Ir neizprotami, kāpēc valsts savā pusē Valsts policiju nekādā veidā nereorganizē. Tādā izpratnē, ka, piemēram, kārtības policija beigtos, tad tās funkcijas nonāk pašvaldības policijai. Bet tās jā, tās nē, un būtībā ar dublējošām funkcijām," spriež Lasmanis.
Arī ieteikumu pašvaldības policijai strādāt diennakts režīmā Jelgavas novadā izpildot tikai daļēji. Diennakts dežūras esot tikai nedēļas nogalē, jo visam ciklam 24/7 režīmā vienkārši pietrūkst darbinieku.
"Tas ir viens milzīgs izaicinājums nokomplektēt pašvaldības policijas personālu," atzīst novada priekšsēdis Madars Lasmanis.
"Prasības ir, bet šobrīd valsts nevienā mācību iestādē nesagatavo pašvaldības policistus. Mēs sagatavojam valsts policistus, bet pašvaldības policistus nesagatavojam, un sanāk situācija, ka par pašvaldības policistu var kļūt tikai tas, kurš izkritis cauri Valsts policijas sietam vai beidzis darbu Valsts policijas struktūrās. Tad viņš var atnākt pie mums."
Bauskas novadā par iesaistīšanos jauno kompetenču izpildē domās, kad būs vairāk naudas
Uz līdzīgām problēmām norāda arī Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks no Nacionālās apvienības.
"Mēs esam izveidojuši par pašvaldības iedzīvotāju – nodokļu maksātāju naudu pašvaldības policiju, kurai arī jābūt konkurētspējīgam atalgojumam. Kas arī ir viens no jautājumiem, kur nu vēl sapirkt transportlīdzekļus un palīgierīces. Zinu, ka tur vēl bija rakstīts par kaut kādām pistolēm un tādām lietām, kas faktiski mūsu gadījumā – saistošo noteikumu izpildei un palīdzot bāriņtiesai un sociālajam dienestam, faktiski nav vajadzīgas," saka Mačeks.
Viņš norāda, ka Bauskas novadā pašvaldības policijas prioritāte arī turpmāk palikšot novada saistošajos noteikumos uzskaitītie darbi, un varbūt pēc gadiem, kad pašvaldībai naudas būs vairāk, varētu domāt par jaunām kompetencēm.
Preiļu novadā ātrumu varētu kontrolēt ierīces, kas pārkāpumu fiksē bez cilvēka klātbūtnes
Savukārt Preiļu novadā norāda – jauno kompetenču izpildei izmantošot mūsdienu tehnoloģijas un finansējumu tam meklēšot, pārskatot prioritātes, jo ātrumpārkāpēju esot daudz, bet Valsts policijas resurss – nepietiekams.
Šajā pašvaldībā stāsta, tā kā novadā pašvaldības policistu skaits gan esot pārāk mazs, tāpēc, visticamāk, ātruma kontrolei izmantos tehniskās ierīces, kas pārkāpumu fiksē bez cilvēka klātbūtnes.
Obligāta pašvaldības policija – formāli likums būs izpildīts
Tikmēr ir dažas pašvaldības, kurām vispirms jārod līdzekļi budžetā, lai vispār pašvaldības policija tiktu izveidota. Tai obligāti visās pašvaldībās būs jābūt no nākamā gada 1. janvāra.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš saka,
formāli likums būs izpildīts, bet, skatoties kopumā, ir izveidojusies absurda situācija, jo finansējums pašvaldībām tam nav piešķirts.
"Droši vien jau, ka līdz gada beigām izveidos, bet izveidos atbilstoši savai finansiālai varēšanai. Nu, būs tur divi vai trīs tie pašvaldības policisti, cik nu būs tas finansējums, tik būs. Formāli likums būs izpildīts, un arī šīs vadlīnijas, ko raksta Iekšlietu ministrija, tā ir tāda fabula. Tātad faktiski ar domu, ka, piemēram, pašlaik 12 pašvaldībās tas darbības režīms 24/7 režīmā nav nodrošināts. Viņš arī nebūs nodrošināts nākamgad. Nebūs nodrošināts arī aiznākamgad, jo finansējuma nav. Taču formāli tā atbildība būs uzlikta gan sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, gan arī jūsu pieminētā ātruma uzraudzībā, formāli tā atbildība tiks uzlikta pašvaldībām," norāda Salmiņš.
Vadlīnijas arī paredz, ka pašvaldības policijā būtu jābūt vismaz 16 darbiniekiem. Aino Salmiņš norāda, lai arī vadlīnijas iezīmē, kā vajadzētu būt, kontrolējošās iestādes tās mēdz pataisīt par obligātām.
"Mēs ļoti lūdzām, lai Iekšlietu ministrija saņemas un ne tikai sataisa vadlīnijas, bet apmēram izrēķina, cik ir nepieciešami papildu līdzekļi, lai pašvaldības vismaz minimālā apjomā varētu izdarīt to, ko tas likums prasa. Diemžēl nav bijusi ne varēšana, ne spēka, ne vēlēšanās to darīt. Katrā ziņā visvairāk ir tas, ka Iekšlietu ministrija tā vietā, lai cīnītos par papildu resursiem, jo viņiem tik tiešām pietrūkst un daudzas lietas nerisinās valstī, tāpēc ka mums šai iekšējai drošībai nav naudas, tad mēs vienkārši pārliekam tos akcentus uz mazāko. Lai gan šīs lietas vajadzētu risināt kopā," saka Salmiņš.
Tas ir katras pašvaldības ziņā veidot policiju tādu, lai tā tiek galā ar saviem uzdevumiem, kas paredzēti likumā "Par policiju", un varētu strādāt tā, lai vienmēr būtu sasniedzama, tā par darbinieku skaitu pašvaldības policijā un diennakts režīmu saka Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktora vietnieks Imants Zaķis.
"Tas ir aicinājums, aicinājums uz to tiekties, un, protams, ka tādu obligātu nosacījumu, cik ir jābūt darbiniekiem, tādu nav. Ir vienkārši prasība izveidot šo pašvaldības policiju. Vai ir jēga izveidot pašvaldības policiju tikai divu cilvēku sastāvā, nu, tas jau jāvērtē pašvaldībai, bet pirmšķietami izskatās, ka diez vai viņi spēs nodrošināt efektīvu savu uzdevumu izpildi," norāda Zaķis.
Jaunā klāt nākusī kompetence par atļautā braukšanas ātruma kontroli gan nav pašvaldības policijas pienākums, bet, ja tai ir resursi, tad attiecīgi tādā veidā var sniegt atbalstu Valsts policijai.
Bet Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš gan apgalvo, ka Latvijā pašvaldības policijas līmenis ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, jau tagad ievērojami pārsniedzot vidējos rādītājus starp citām valstīm, ko gan nevarot teikt par valsts finansējumu iekšlietu nozarei.
