ĪSUMĀ:
- Premjeres vizītes laikā robežai mēģināja pietuvoties cilvēki, kuri vēlējās nelikumīgi iekļūt Latvijā.
- Valdība apņēmušies šogad pabeigt žogu gar Baltkrieviju sauszemes posmos.
- Līdz nākamā gada beigām plānots pabeigt žogu uz robežas ar Krieviju.
- Robežas apsardzībai vajadzīgas arī viedās ierīces – kameras, sensori.
- Vizīte noslēdzās bez starpgadījumiem.
Robežas izbūvi kavējuši dažādi šķēršļi
Ministru prezidente vizīti sāka ar Latvijas–Krievijas robežas apskati posmā, kur infrastruktūra ir. Bet 180 kilometru garumā gar Krievijas robežu tādas nav. Darbus sāka laikā, kad tagadējā premjere Siliņa bija parlamentārā sekretāre Iekšlietu ministrijā.
"Jāsaprot arī tā laika iespējas budžetā. Līdz ar to, ka ir šie birokrātiskie šķēršļi, kriminālizmeklēšanas, kas ir bijušas pa vidu, jāskatās, vai tur nav bijuši arī kādi nelabvēlīgi spēki," teica Siliņa.
Valdības apņemšanās joprojām ir vēl šogad pabeigt žogu gar Baltkrieviju. Tiesa gan – sauszemes posmos. Taču robežlīnija daudzviet vijas pa ūdeņiem – upēm un ezeriem. Piemēram, pontonu laipa pāri ezeram vēl nav pabeigta.
"Plānojam vispirms pabeigt izbūvēt žogu uz robežas ar Baltkrieviju un līdz nākamā gada beigām pabeigt žogu uz robežas ar Krieviju.
Esam atrisinājuši arī juridiskos šķēršļus, lai šīs apņemšanās īstenotu. Bet ar to viss nebeidzas – robežai nepieciešamas arī videosistēmas un cita veida elementi, lai kāpinātu mūsu robežapsardzības kapacitāti un efektivitāti," uzsvēra Ministru prezidente.
Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), kopā ar premjeri apmeklējot Latvijas austrumu robežu, atzina, ka žoga ātrākai izbūvei ir mobilizēti "Valsts nekustamie īpašumi", un šobrīd darbi rit pat labāk, nekā plānots. Nospraustie darbu termiņi tiks ievēroti – līdz nākamā gada beigām žogs uz visas austrumu robežas tiks izbūvēts, arī finanšu resursi tam ir paredzēti.
Taču lielāki izaicinājumi šobrīd ir saistīti ar atalgojumu robežapsardzībā un iekšlietu struktūrās.
"Mums veidojas nedaudz lielāka problēma šobrīd ar to, ka mēs esam labi nofinansējuši armijas lietas, un personāls arī no robežsardzes skatās, ka tur ir drusku labāk, tādēļ šobrīd nav tik viegli nokomplektēt robežsardzes dienestu," atzina Ašeradens, vienlaikus norādot, ka šogad Iekšlietu un Tieslietu ministrijas dienestiem paredzēti papildu 30 miljoni eiro darba samaksai, papildu nauda plānota arī ugunsdzēsējiem.
"Ukraina mums māca, ka iekšējie dienesti ir tikpat svarīgi kā armija. Skatīsimies, ko mēs nākamajos gados vēl papildus varam piešķirt," solīja ministrs.
Žogs Latvijā – ne sliktāks kā Lietuvā un Polijā
Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts, kurš šonedēļ Daugavpilī tiekas ar Lietuvas un Polijas robežsardzes iestāžu vadītājiem, uzsvēra – žogs uz Latvijas pēc tehniskajiem parametriem noteikti nav sliktāks kā uz Lietuvas robežas.
"Pēc garuma procentuāli Latvijas robeža ir izbūvēta lielākā posmā nekā Polijas robeža. Žogs nav vienīgais elements, kas ir nepieciešams," atzina Pujāts, ar to domājot videonovērošanas kameras un sensorus.
Siliņa norādīja: "Arī šos darbus ir nepieciešams izprojektēt. Mēs bijām šorīt laboratorijās, kur viņi testē dažādas viedās ierīces. Ir skaidrs, ka arī tiem darbiem ir termiņi. Šajā un nākamajā gadā."
Arī zemju atsavināšana un atmežošana pilnībā nav pabeigta.
"Visas šīs kārtas turpinās paralēli. Projektējot un izstrādājot darbus, rodas nepieciešamība pēc arvien jaunu teritoriju atsavināšanas. Bet viss notiek atbilstoši plāniem un tām vajadzībām, ko nosaka būvnieks," skaidroja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Atmežotājiem mežstrādniekiem var nākties atgriezties vietās, kur piemēram, sagatavota pietiekami plata josla žogam, bet ne citai infrastruktūrai.
Vizītes laikā "nedraudzīgas vienības" mēģina pietuvoties robežai
Taču, lai arī kāda rosība būtu gar robežu, migranti nekur nav pazuduši.
"Viņu attieksme ir klaji nihilistiska. Ir vardarbības mēģinājumi pret robežsargiem. Nav izslēgts, ka tādi akti var notikt arī pret civiliedzīvotājiem," sacīja Pujāts.
Premjeres vizītes laikā no Baltkrievijas puses uzmanību sāka izrādīt citi, kā definēja robežsardzes ģenerālis, "nedraudzīgas vienības".
"Robežsargi izskatās. Bet viņi var būt vēl bīstamāki," piebilda Pujāts, atbildot uz jautājumu, vai tie bijuši migranti vai robežsargi.
"Valdībai iekšējā un ārējā drošība ir prioritāte. Arī tagad, mums atrodoties pavisam netālu, robežai pietuvojās cilvēki, kuri vēlējās nelikumīgi iekļūt mūsu valstī," pavēstīja premjera birojā.
Vizīte noslēdzās bez starpgadījumiem.
KONTEKSTS:
Ministru kabineta deklarācijā norādīts, ka žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju jāpabeidz līdz 2024. gada beigām.
"Valsts nekustamie īpašumi" informē, ka žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas līdz 16. oktobrim nodrošināta 89,7 km garumā jeb 80% no apjoma, kuru plānots pabeigt šogad, lai pēc tam pabeigtu izbūvēt žogu posmos gar publiskajiem ūdeņiem.
