Pagājušonedēļ Saeima konceptuāli atbalstīja Sēlijas militārā poligona izveides likumprojektu un atzina to par steidzamu. Tas nepieciešams, jo pērn Madrides samitā NATO dalībvalstis vienojās par lielāku sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs mūsu drošības stiprināšanai un pašreizējā Latvijas militārā infrastruktūra nav pietiekama, lai viņus uzņemtu un nodrošinātu pienācīgas iespējas trenēties. Pret bija tikai frakcijas "Stabilitātei!" deputāti. Tās līderis Aleksejs Rosiļkovs no Saeimas tribīnes pirms balsojuma pārspīlēja plānotā poligona izmēru:
"Poligons, es domāju, neviens no jums nav kalkulatorā skaitījis, – tās ir piecas Ventspils izmēra pilsētas. 3% no Latvijas visdārgākās un mūsu sirdīm vajadzīgās teritorijas."
Tā nav taisnība. Sēlijas poligons aizņems 25 tūkstošu hektārus. Tie ir nevis 3%, bet 0,39% no 6,45 miljonu hektāru lielās Latvijas teritorijas. Tātad – septiņas ar pusi reizes mazāk, nekā stāsta Rosļikovs. Uz "Re:Check" jautājumu deputāts atbildēja, ka tā partijā esot izrēķināts: "Baigi dīvaini. Varbūt mēs slikti pārvaldām kalkulatoru, bet mēs te trijatā, četratā kalkulējām. Ja ir izdarīta kaut kāda kļūda, tā nav apzināta."
Visu iepriekšējo nedēļu dezinformāciju par poligonu sociālajos medijos izplatīja arī vairāki pazīstami maldinātāji. Turklāt līdzīgiem vārdiem kā Rosļikovs. Piemēram, Valentīns Jeremejevs saviem sekotājiem "TikTok" un "Facebook" stāstīja, ka poligons būs desmit reizes lielāks nekā Ādažos. To pašu atkārtoja arī bijušais diplomāts Rūdolfs Brēmanis. Viņš pieminēja arī Eiropu:
"Vai jūs zinājāt, ka Latvijā tiek būvēts lielākais militārais poligons Eiropā? (..) Liela, milzīga militārā bāze. Kā runā, aptuveni desmit reizes lielāka nekā Ādažos tagad ir."
Ādažu poligona platība ir nepilni 14 tūkstoši hektāri, tātad "Sēlija" nebūs pat divas reizes lielāka par to. Tāpat Eiropā ir lielāki poligoni, piemēram, Vācijas Bergenas-Hohnes poligons, kura platība ir 28,4 tūkstoši hektāru, Polijas Dravsko poligons – 34 tūkstoši hektāru, Somijas Ravajarvi poligons – 107 tūkstoši hektāru. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons "Re:Check" sacīja, ka runa varētu būt par lielāko poligonu Baltijā, taču arī tas neesot droši zināms, jo arī Lietuva un Igaunija attīstot savus poligonus.
Šī informācija arī viegli atrodama internetā.
Kāds Brēmaņa sabiedrotais no nesen dibinātās sīkpartijas "Jaunlatvieši" stāsta, ka līdz ar poligona būvēšanu pazūd privātīpašuma neaizskaramība:
"Pirmkārt, sāksim ar to, ka tur ir jāatsavina privātās zemes, privātās mājas cilvēkiem, kas varbūt tur dzīvo gadsimtiem ilgi tajā teritorijā. Tātad sanāk, ka privātīpašums mums vairs nav neaizskarams. To tā vienkārši var ņemt un atsavināt Aizsardzības ministrijas vajadzībām."
Privātīpašumu plāno atsavināt nevis ministrijas, bet valsts aizsardzības vajadzībām. Tāpat poligona gadījums nav unikāls, jo Latvijā nekustamais īpašums atsavināts arī agrāk, piemēram, "Rail Baltica" vajadzībām. 2011. gadā valstī stājās spēkā Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums, kas ļauj atsavināt nekustamo īpašumu, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, piemēram, valsts aizsardzību vai transporta infrastruktūras attīstību. Tas pieļaujams tikai gadījumos, kad attiecīgais mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem. Atsavināšana var notikt tikai pret taisnīgu atlīdzību; procesā piedalās sertificēts vērtētājs, kas nosaka īpašuma tirgus vērtību, bet īpašnieks ir tiesīgs to apstrīdēt. Garisons skaidro, ka Sēlijas poligona izveide skars 12 privātīpašumus. To īpašniekiem būs divas izvēles: ļaut valstij īpašumu atpirkt vai vienoties par piekļuves noteikumiem.
Sēlijas poligons Latvijai pavērs iespēju uzņemt vairāk karavīru no citām NATO valstīm. Tālāk video Brēmaņa sabiedrotais ārvalstu karaspēka izmitināšanu pielīdzina PSRS okupācijai:
"Ja mēs šajā valstī ielaižam milzīgu daudzumu ārvalstu karaspēka, kas tas ir? Faktiski tā ir valsts okupācija. (..) Skatāmies vēsturē – faktiski mums ir identiska situācija kā 1940. gadā."
Salīdzinājums nav vietā. Jau patlaban militāro mācību laikā Latvijā vienlaikus uzturas vairāki tūkstoši NATO valstu karavīru. Tas ir pašas Latvijas un valsts sabiedroto demokrātiski pieņemts lēmums alianses, tostarp Latvijas, drošības stiprināšanai. Turpretim 1939. gadā Latvija bija spiesta parakstīt Savstarpējās palīdzības līgumu, kas paredzēja PSRS karaspēku ievešanu. Turklāt PSRS 1940. gadā Latvijā ieveda 25 tūkstošus karavīru, kas ir daudz vairāk nekā NATO kareivju skaits, ko nākotnē izmitinās Latvijā. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons skaidroja, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 2600 NATO kareivju, bet Madrides samitā pieņemtais lēmums paredz šo skaitu palielināt līdz trim vai pieciem tūkstošiem jeb līdz brigādes līmenim.
Dezinformatori pauž bažas arī par dzīvo dabu – poligona teritorijā esot vairāki dabas liegumi. Garisons sacīja: "Kā jebkurā poligonā – ir šādas teritorijas un tās tiks saglabātas. Arī Ādažu poligonā ir noteikti dabas liegumi, ir zonas, kur cilvēki nedrīkst pat kāju spert, nerunājot par mašīnām. Tādēļ mums ir speciāla politika šajā jomā, mēs ievērojam visus šos noteikumus."
Savukārt meži tikšot izcirsti tur, kur būs vajadzīga būvniecība. Cik plānots izcirst – to ministrijas valsts sekretārs nevarēja pateikt, bet stāstīja, ka dabiskas vides saglabāšana ir svarīga arī apmācībām, lai trenētu tā saukto zaļo taktiku.
Taču jāpiemin, ka procesa paātrināšanai Saeima pieņēma vairākus likumprojektus, kas, piemēram, atļauj militāro poligonu izbūvē neveikt ietekmes uz vidi novērtējumu.
Jāpiebilst, ka visi minētie dezinformatori arī aicināja uz Rosļikova partijas un "Latvija pirmajā vietā" rīkoto protesta akciju Saeimas atlaišanai. Tas piektdienas vakarā notika pie Rīgas pils.
Secinājums: Poligons "Sēlija" nebūs lielākais poligons Eiropā, un tā platība desmit reizes nepārsniegs Ādažu poligonu. Tas aizņems nevis 3%, bet 0,39% Latvijas teritorijas. Šis nav pirmais gadījums, kad sabiedrības vajadzību dēļ Latvijā notiek privātīpašuma atsavināšana. Papildu NATO valstu karaspēka izmitināšana Latvijā ir pašas valsts lēmums; tas nav salīdzināms ar PSRS okupāciju.
