Ventspils brīvostas teritorija, kur notiek vēsturiskā piesārņojuma likvidēšana, atrodas tikai dažu simtu metru attālumā no Baltijas jūras. Darbus veic uzņēmums AS "VentEko", kam ir pieredze šādu projektu īstenošanā arī ārpus Latvijas.
Grūti pat iedomāties, ka vietā, kur zied dzelteni kāpu augi un tālumā šalko jūra, zem zemes peld naftas produkti. Netālu redzama vieta, kur reiz atradušās Ventspils ūdens attīrīšanas iekārtas. Tagad kāpu smiltīs daudzviet izveidoti urbumi un redzamas garas caurules, kur notiek naftas produktu izsūknēšana no gruntsūdeņiem.
Uzņēmuma "VentEko" tehniskais direktors Edgars Dimitrijevs zināja skaidrot, kā veidojies piesārņojums: "Tā ir industriāla teritorija, kas vēsturiski, īpaši padomju laikos bija ļoti noslogota. Zem zemes ir naftas produktu cauruļvadi, padomju laikos bijis tanku poligons. Šo visu darbību rezultātā ir izveidojies piesārņojums zem zemes jeb gruntsūdeņu dziļumā vairāk nekā divu hektāru platībā."
Par vides problēmām šajā vietā celta trauksme jau pirms neatkarības atjaunošanas. Vēl PSRS laikā izveidota speciāla komisija, piešķirts arī finansējums ekoloģijas problēmu risināšanai Ventspilī, atceras Ventspils brīvostas valdes loceklis Ģirts Valdis Kristovskis ("Jaunā Vienotība").
Tagad esot gandarījums, ka pēc vairākām desmitgadēm, piesaistot Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļus, izdevies īstenot šo projektu. "1988. gadā es Ventspilī kā jauns būvinženieris izveidoju Vides aizsardzības klubu, biju prezidents, mēs rīkojām demonstrācijas. Arī šis bija viens no objektiem, ko mēs apmeklējām. Tikai toreiz mums nebija iespēja to [problēmu] atrisināt. Mēs varējām vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka bija tehnisko noteikumu pārkāpumi, piesārņojums," stāstīja Kristovskis.
Gluži kā naftas ieguves vietā te iespējams no zemes izsūkt brūnganas krāsas ūdeni. Uz virsmas labi redzama neliela peldošu naftas produktu virskārta.
"Iedomājieties mājās putekļu sūcēju, kad sūknējat paklājus. Konteinerā stāv jaudīgi vakuuma sūkņi, kas būtībā rauj augšā no akām esošo naftas produktu kopā ar ūdeni un tvaikiem. Paralēli var strādāt desmit līdz divdesmit akas vienlaicīgi, no kurienes piesārņotais ūdens tiek sūknēts un novadīts uzkrāšanas tvertnē," skaidroja uzņēmuma valdes locekle Arta Bažovska.
Tur tiek atdalīti naftas produkti no ūdens, apstrādājot to ar speciālām vielām. "Lai varētu gan attīrīt, gan piesātināt ar skābekli, kas tālāk tiek infiltrēts sistēmā un laists iekšā zemē, lai skalotu šo grunts masīvu," skaidroja Bažovska.
Vai šobrīd gruntsūdens piesārņojums var apdraudēt Baltijas jūru?
"Šobrīd gruntsūdens nav tādā mērā piesārņots, ka mēs varētu teikt, ka jūrā nonāk piesārņojums. Līdz ar to mēs preventīvi šobrīd paspēsim uzlikt filtrējošo barjeru, lai potenciāli izšķīdusī frakcijā, ja tā nonāks līdz krasta zonai, tiks pārtverta filtrējošās barjeras zonā. Draudus likvidējam kā tādus, riski tiek noņemti ar šo projektu," sacīja Bažovska.
Vieta, kur tiek veidota aizsargbarjera, atrodas jau kāpu zonā, pavisam netālu no jūras. Tās veidošanai tiek izmantots liela izmēra urbis. Filtrējošā barjera tiek veidota astoņu metru dziļumā, aptuveni 60 centimetrus plata, 300 metru garumā. Līdz maija beigām plānots uzstādīt jau pirmos simt metrus.
Darbus uzsāka šī gada 30. martā, un tos plānots paveikt aptuveni gada laikā. Monitoringa rezultāti liecina, ka līdz šim izdevies samazināt aptuveni 25% no naftas produktu peldošā piesārņojuma slāņa.
Ventspils brīvostas teritorija, kur notiek vēsturiskā piesārņojuma likvidēšana, atrodas tikai dažu simtu metru attālumā no Baltijas jūras.
