Pilsonisko iniciatīvu portālā "Manabalss" vairāk nekā 11 tūkstoši parakstu bija savākti, lai likumā noteiktu prasību, ka nekustamā īpašuma saimniekam portālā "Latvija.lv" ir jāapstiprina kādas personas vēlme deklarēties viņa īpašumā.
Kā zināms, dzīvesvietas deklarēšana ir obligāts pienākums, un tas izdarāms vai nu pašvaldībā, kur dzīvesvieta atrodas, vai arī izmantojot portālu "Latvija.lv", kur tas izdarāms pāris minūšu laikā. Taču tas paver iespēju deklarēties arī patvaļīgi, un pašlaik faktiski iespējams deklarēties, piemēram, Rīgas pilī vai kādā apbūves laukumā, kur nav ēkas vai dzīvokļu.
Vēlmi risināt šo gadiem esošo problēmu atzina vairāki Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti. Komisijas deputāte, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība) atsaucās uz piemēriem no laika, kad viņa bija Carnikavas novada vadītāja:
"Piemēram, vienā īpašumā bija piedeklarēti 40 cilvēki. Vēl vienā situācijā pat policiju iesaistījām, ka īpašnieks izdeklarē personu, bet jau drīz tas cilvēks atkal piedeklarējies. Mēs ar to vingrojām kāda gada garumā. Katrā gadījumā, ja šādām situācijām būtu liegums vai iespēja saskaņot, tad īpašniekam atkristu lieki pārsteigumi, ka viņš aiziet, piemēram, uz sociālo dienestu, lai pieteiktos kādam pabalstam, bet izrādās, ka viņa īpašumā ir piedeklarējies vēl kāds cilvēks un tā jau skaitās kopīga mājsaimniecība."
Pašlaik par deklarēšanos kādā īpašumā tā saimniekam nekādi nepaziņo. Lai anulētu nevēlamu kādas personas deklarēšanos, seko visai gara birokrātiska procedūra un ar to saistītas izmaksas.
Šai procedūrai, pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāves teiktā, galvaspilsētā nepieciešams vismaz mēnesis.
Kontekstā ar kolektīvo iniciatīvu ir apzināts iespējamais risinājums šādus gadījumus novērst ar dzīvesvietas deklarēšanas saskaņošanu elektroniskajā sistēmā "Latvija.lv". To būtu iespējams izmantot arī gadījumos, ja dzīvokļa vai ēkas īpašnieks neatrodas Latvijā, bet tas, protams, neder gadījumos, ja nekustamā īpašuma saimnieks neizmanto interneta iespējas.
Cik izmaksātu "Latvija.lv" tīmekļa rīka papildināšana un cik pēdējā gada laikā bijuši gadījumi, kad deklarēšanās anulētas, pastāstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš:
"Šobrīd visā Latvijā ir 400 gadījumu, kad bija nepieciešamība attiecīgo personu izdeklarēt.
Domājot, kā realizēt šo iniciatīvu, iespēja ir par apmēram 50 000 eiro elektroniskajā sistēmā paredzēt, ka par personas iniciatīvu deklarēties aizsūta ziņu īpašniekam, kuram būtu iespēja to apstiprināt."
Lai ieviestu šādu rīku, nepieciešami grozījumi vairākos normatīvajos aktos, tādēļ Saeimas komisija uzdeva Iekšlietu ministrijai iesniegt konkrētu ziņojumu.
Savukārt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs norādīja uz galvaspilsētā novēroto praksi deklarēties graustos tikai tāpēc, lai varētu iet konkrētās Rīgas skolās.
Tikmēr parlamentārietis, bijušais Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") uzskata, ka dzīvesvietas deklarēšanu konkrētā pašvaldībā vairs nevajadzētu saistīt ar tās pakalpojumu saņemšanu tuvu dzīvesvietai. Tas veicina arī tādas izpausmes kā deklarēšanās bez nekustamā īpašuma saimnieka ziņas.
"Tajā brīdī, kad mēs izveidojām elektronisko adresi, faktiski radīts cits veids, kā cilvēks pret valsti var izrādīt savu sasniedzamību, un tā to likumā arī būtu jāsauc. Savukārt otra adrese būtu iedzīvotāja līgums ar pašvaldību, ar ko viņš piesaka savu nepieciešamību baudīt kādus pakalpojumus un ar reģistrāciju par to arī samaksāt.
Vecā pieeja deklarēties, īpaši ja cilvēkam nepieder īpašums un viņš to nomā, ir arhaiska. Te ir jāsakārto un jāveido divas atšķirīgas adrešu sistēmas, kā tas ir Eiropā," pauda Sprindžuks.
Komisija pie šī jautājuma iespējami drīz atgriezīsies un virzīs skatīšanai Saeimas sēdē.
