Lai to izdarītu, vispirms jānoskaidro, kādas zivis tur dzīvo, kā tās jūtas.
Gluži kā ar vizuļojošām pērlēm zinātniskās zvejas tīkls noklāts mazām zivtiņām. Tās ir no Saldus novadā esošā Brocēnu ezera un ir kā signāls, ka apstākļi šai ūdenstilpē ir slikti. Par maz ir plēsējzivju, vērtēja biologs un zivju ekologs, SIA "Saldūdeņu risinājumi" vadītājs Matīss Žagars.
Saldus novadā norādīja – izstrādājot plānošanas dokumentus pēc jauno novadu izveides, arī aktualizējās jautājums par publiskajiem ezeriem, kā tos pēc iespējas kvalitatīvāk apsaimniekot.
Saldus novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājas vietniece Ance Puriņa sacīja: "Tie dati ir ļoti veci, ja arī ir kāda datu vākšana veikta. Par Cieceres ezeru mēs vispār nevarējām atrast informāciju, kad ir veikta. Tāpēc jau tas mērķis ir saprast, kas tieši ir zivsaimnieciskais resurss."
Vispirms no tīkliem izņemtās zivis tiek sagrupētas marķētos spaiņos, tad katra, pat vissīkākā, tiek nomērīta, nosvērta, no katras tiek paņemts zvīņu paraugs, jo tieši tā var noteikt zivs vecumu.
Žagars skaidroja: "Zivs, līdzīgi kā koks, aug visu mūžu. Zvīņa aug kopā ar zivi. Zivs aug lēnāk ziemā. Veidojas tādi blīvi riņķi un, tos riņķus uz zvīņas saskaitot zem mikroskopa, mēs varam pateikt, cik zivs ir veca. Tas ir svarīgi tāpēc, ka viņas ļoti, ļoti dažādi aug."
Šobrīd no trim Saldus novadā pētāmajiem ezeriem vislabākā situācija ir Cieceres ezerā, daudz sliktāka Saldus un Brocēnu ezerā. Pēc izpētes katram ezeram arī būs savas rekomendācijas.
Zivju pētnieku darbā tika aicināti piedalīties arī iedzīvotāji – uzdot jautājumus vai ko ieteikt.
Makšķernieks Aivars Šteinbergs pauda: "Tā kā es makšķerēju šajos ezeros, arī gribu zināt, kāds stāvoklis ir. Tikko redzu, – ko te no Brocēnu ezera velk ārā, tajā es diezgan bieži makšķerēju, un nedomāju, ka tik milzīgi daudzas mazās zivtiņas. Cerēju, ka ir daudz labāks stāvoklis, bet nav."
Projekts tiek īstenots ar Zivju fonda atbalstu. Tas noslēgsies novembra beigās. Bet līdz tam plānota publiska diskusija ar interesentiem.
