Drošības eksperte Ozoliņa: Krievijas sabiedrība šobrīd pārmaiņas nepieprasa

Atbildot uz jautājumu par Eiropas un ASV gatavību nolaist totālu dzelzs priekškaru ar Krieviju, Ozoliņa atzina, ka tas jau eksistē: "Man ir grūti iedomāties, kurš šobrīd pie varas esošs politiskais līderis, izņemot divus, uzskata, ka tas, kas notiek Krievijā, ir pieņemami un akceptējami un ka ar Putinu būtu iespējamas normālas, diplomātiskas sarunas. Faktiski priekškars ir jau nolaidies."

Ozoliņa arī piekrita, ka Ārlietu ministrijas paziņojums par tā dēvētajām Krievijas prezidenta "vēlēšanām" tautas valodā jātulko tā, ka Latvija neatzīst šo "vēlēšanu" rezultātus. "Taču ar šo rezultātu būs jādzīvo neatkarīgi no tā, ka tās nevar uzskatīt par leģitīmām," piebilda Ozoliņa.

"Eiropas Savienības un Krievijas attiecības šobrīd ir tādā ļoti savdabīgā stāvoklī, gluži tāpat kā ikvienai demokrātiskai valstij. Piemēram, Latvijai nav vēstnieka Krievijā. 

Diplomātiskās attiecības ir ļoti zemā līmenī. Vai kaut kas mainīsies? Noteikti nē, jo diplomātiskie kanāli, kaut zemā līmenī, ir jāsaglabā,

jo situācija var mainīties, ir nepieciešamība nodot kādus vēstījumus, ir vajadzīgi kaut kādi sarunu mehānismi. Zemais līmenis saglabāsies, bet nedomāju, ka būs radikālas pārmaiņas abu pušu nostājā," vērtēja eksperte.

Lai arī nevar apgalvot, ka visi 87% ir balsojuši par Putinu, bet "tas ir rezultāts represijām, kas bijušas iepriekš, jo daudz cilvēku baidījās – ja viņi neaizies uz iecirkni, būs represijas", uzsvēra Ozoliņa, vienlaikus atzīstot, ka represijas pēc "vēlēšanām" varēs vērot, bet nav iespējams pateikt – kādā mērogā. 

Viņasprāt, vēl jāpagaida sabiedrības reakcija par "vēlēšanu" rezultātu, kuros 87% it kā balsojuši par Putinu. "87% lielā mērā ir uzzīmēti," piebilda Ozoliņa. 

Bez savu pozīciju nostiprināšanas Putinam, pēc Ozoliņas teiktā, bija svarīgi saprast, cik lielā mērā viņš var turpināt karu Ukrainā un cik asiņainām metodēm. "Šīs neleģitīmās vēlēšanas parādīja to, ka Krievijas sabiedrība pieņem to politiku, ko Putins īsteno pret Ukrainu, tādēļ varēsim vērot, iespējams, vēl lielāku agresiju pret Ukrainu, kas savukārt nozīmē, ka Rietumiem ir jābūt daudz vienotākiem, apņēmīgākiem un ātrākiem ieroču piegādei Ukrainai, lai Ukraina var sevi aizstāvēt," norādīja Ozoliņa.

"Būtiskas pārmaiņas Krievijā var gaidīt tikai brīdī, kad sabiedrība tās pieprasīs. Šajā brīdī Krievijas sabiedrība šīs pārmaiņas tomēr nepieprasa. Pārmaiņām ir jānobriest pašā valstī, cilvēkos, ka viņi nevēlas turpināt tādā veidā kā tagad," uzsvēra Ozoliņa.

Opozīcija ar Putina vēlību šobrīd atrodas Rietumos, kur par Putinu nobalsojuši tikai 20%. "Tas ir rādītājs, ka opozīcija ir, bet Putins šo gadu laikā ir darījis visu, lai iekšējo opozīciju apspiestu, bet to nosacīto opozīciju, kas pastāv, piebarotu, padarot sev par lojālu. Tie līderi, kas varēja kādas pārmaiņas īstenot, ir noslepkavoti, un tie, kas būtu gatavi iet kopā ar šiem līderiem, ir Rietumos vai viņiem jādomā par savu bērnu un mazbērnu likteņiem Krievijā," skaidroja Ozoliņa.

Diplomāte Braže: Starptautiskā spriedze saglabājas 

Savukārt Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt!" atzina, ka "Krievijā ir izaugusi paaudze, kura nav redzējusi vispār citu valsts vadītāju".

Atbildot uz jautājumu, vai pēc tā dēvētajām Krievijas prezidenta "vēlēšanām" palielinās draudu līmenis, uzsvēra, ka "starptautiskā spriedze un kopējais vērtējums par starptautisko [drošības] situāciju ir pietiekami bažīgs". 

"Starptautiskā situācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mainījās, jo zinām, ka Krievijai ir spējas to darīt – 2014. gadā tā parādīja to pirmo reizi un 2022. gadā jau ar pilna mēroga iebrukumu. Tas ir mainījis vispārējo gatavības izpratni gan ne tikai Latvijā, bet visā NATO. Tas ir mainījis NATO militāro stāju, kādi spēki kur ir izvietoti. Tas ir mainījis partnervalstu politiku – Zviedrija un Somija ir kļuvušas par alianses dalībvalstīm, ko vēl pirms dažiem gadiem bija grūti iedomāties," skaidroja Braže.

"Kopējā drošības izpratne ir mainījusies diezgan pamatīgi, un Putina atrašanās šajā amatā arī turpmāk absolūti neuzlabo šo situāciju vai to nemaina. Tas nozīmē, ka šāda situācija turpināsies un būs vispārējā starptautiskā spriedze," vērtēja diplomāte.

Tādēļ mūsu uzdevums ir ne tikai sekot notikumiem Krievijā, bet arī sevi stiprināt. Braže nosauca trīs galvenos darba virzienus, kas ir vienlīdz prioritāri un jāveic vienlaikus. Pirmkārt, ir maksimāli jāstiprina Ukraina – gan militāri, gan morāli, gan finansiāli, jo Ukrainai jāiztur ne tikai šis gads. Otrkārt, nedrīkst pieļaut Krievijas spēju atjaunošanu, un te bez Eiropas Savienības sankcijām jāstrādā arī ar trešajām valstīm, caur kurām bieži sankcijas tiek apietas, un arī ar Ķīnu un citām valstīm, kas ir palielinājušas eksportu uz Krieviju. Visbeidzot, ir jāstiprina mūsu pašu drošība – Latvijas aizsardzības budžets esot pārsniedzis jau 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un arī citām valstīm būtu jāvirzās vismaz uz 2% no IKP.

Politoloģe Metla-Rozentāle: Par būtiskām pārmaiņām runāt nevaram

Savukārt politoloģe Lelde Metla-Rozentāle Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" akcentēja, ka iepriekšējās Krievijas prezidenta "vēlēšanās" 2018. gadā Latvijā nobalsoja vairāk nekā 50% Krievijas balsstiesīgo vēlētāju, taču šoreiz – vien nedaudz virs 2%. Tiesa, iepriekšējās "vēlēšanās" varēja nobalsot arī citās Latvijas pilsētās, bet šoreiz – tikai Rīgā. 

"Tas iezīmē situācijas izmaiņas. Esam darījuši visu, lai šo situāciju mainītu. Bet teikt, ka kaut kas būtiski uzlabojies būtu, nevaram, jo ir daļa cilvēku, kas aizvien pārliecināti par Putina brīnišķīgo dabu un ka vajadzētu visiem viņa vēlīgajā ēnā dzīvot," atzina Metla-Rozentāle.

Vaicāta, kādēļ šāda izrāde kā "vēlēšanas" bija vajadzīgas, politoloģe skaidroja, ka visas autoritāras un totalitāras valstis mēģina "improvizēt vēlēšanu spēli, jo tas ir skaists žests, ka nevis pats sevi pasludini par vadoni, bet arī cilvēki grib, lai esi vadonis".

Viņa arī atzina, ka opozīcijas aicinājums tā dēvēto "vēlēšanu" pusdienlaikā pulcēties pie iecirkņiem un veidot rindas ir devis efektu – tas bijis ļoti drosmīgs solis, īpaši Krievijā dzīvojošo vēlētāju vidū, un gana daudz cilvēku riskēja.

"Izmisums ir pietiekami liels. Bija svarīgi paskatīties vienam uz otru, ka opozīcija nav nemaz tik apspiesta, bet tomēr ir spēks.

No šī spēka baidījās arī varas elite. Tas ir apbrīnojami drosmīgi no cilvēkiem, īpaši Krievijas teritorijā," teica Metla-Rozentāle.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidenta "vēlēšanas" notika no 15. marta līdz 17. martam.

Krievijā jau sen nav iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas, tādēļ šis balsojums uzskatāms par farsu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt tagadējam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam iespēju palikt amatā vēl sešus gadus.

Putins valda Krievijā jau kopš 2000. gada; šajā laikā viņš ir iznīdējis gandrīz visas demokrātijas izpausmes: opozīcijas līderi ir nogalināti, apcietināti vai devušies trimdā; tiesu vara ir pakļauta Kremlim; nevalstisko organizāciju un neatkarīgo žurnālistu darbība ir ārkārtīgi ierobežota.

Mēnesi pirms vēlēšanām Arktikas cietumā mira Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs.

Krievijas prezidenta vēlēšanās drīkstēja piedalīties vairāku Putinam lojālo partiju politiķi, kuru uzdevums bija radīt priekšstatu par brīvām vēlēšanām.

Putina valdīšanas laikā Krievija ir sākusi un joprojām turpina karu pret Ukrainu. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu deportēšanā, kas ir kara noziegums.