Piedāvājums pārņemt iestādi valsts pārvaldībā izskanēja vakar, kad Daugavpils reģionālo slimnīcu apmeklēja veselības ministrs. Iestādes vadītājs Grigorijs Semjonovs jau kopš gada sākuma ir cēlis trauksmi par slimnīcas nemitīgo dzīvi uz parāda, jo ar saņemto valsts finansējumu nepietiek, lai segtu izmaksas par elektrību, pacientu ēdināšanu un citiem ārpakalpojumiem. Arī valsts noteiktie tarifi neatbilst veselības aprūpes pakalpojumu faktiskajām izmaksām, kas sevišķi pēdējos gados strauji cēlušās. Par spīti papildus valsts naudas piešķīrumam, 10 miljonos mērāmo parādu izdevies samazināt tikai daļēji, tādēļ joprojām aktuāla problēma ir DRS draudošā maksātnespēja.
Pēc vizītes ministrs Abu Meri gan paudis, ka pilnībā nevarot piekrist tam, ka visas problēmas pamato ar naudas trūkumu, jo citās reģionālajās slimnīcās aina neesot tik bēdīga.
Tomēr viņš solījis izvērtēt iespēju slimnīcu pārņemt valsts pārziņā. Tas būtu nepieciešams, jo valsts pašlaik prioritāri finansējot tai piederošās lielās klīniskās universitāšu slimnīcas, bet pārējās – pēc pārpalikuma principa, tā uzskata vienas no slimnīcas īpašniecēm – Daugavpils pašvaldības – pašlaik bezpartejiskais vadītājs Andrejs Elksniņš.
"Ņemot vērā, ka pārpalikuma veselības nozarē nav – finansējums jau kā tāds ir nepietiekams veselības jomai, tad, manā skatījumā, labākais risinājums, kas spēs pasargāt slimnīcu un lai slimnīcas spētu pārstāt sūroties par finansējuma trūkumu, ir valstij tiešā veidā iesaistīties arī kā atbildīgam saimniekam un lemt nevis par reģionālo slimnīcu izdzīvošanu, bet tai skaitā arī par reģionālo slimnīcu attīstību," pauda Elksniņš.
Viņš gandrīz 10 gadus aktualizējot šo nepieciešamību, un, izrādās, jau 2017. gadā Veselības ministrijā (VM) arī tapis konceptuāls ziņojums par "Par valsts līdzdalību SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" pamatkapitālā".
Ziņojumā secināts, ka DRS "ir problēmas ar normālas naudas plūsmas nodrošināšanu, attiecīgi ir apgrūtināta norēķināšanās ar preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem", taču slimnīca ir nozīmīga visā veselības aprūpes sistēmā, tāpēc tajā būtu jānodrošina valsts kā līdzīpašnieces iesaiste.
To bija iecerēts izdarīt, DRS pievienojot valsts īpašumā jau esošo Daugavpils Psihoneiroloģisko slimnīcu, tā panākot, ka jaunajai iestādei īpašnieces ir gan pašvaldība, gan valsts.
Iecere tolaik netika īstenota, taču DRS vadītājs jau pērn ierosinājis pie tās atgriezties kā pie optimāla risinājuma, saglabājot gan pašvaldības ietekmi, gan ieviešot valsts atbildību iestādē.
Valsts iesaiste kā līdzīpašniecei pašvaldību slimnīcās agrāk jau notikusi, taču tas nenozīmē pašsaprotamu iestādes uzplaukumu un attīstību, šādu viedokli pauda Latvijas Slimnīcu biedrības valdes locekle Daina Mūrmane-Umbraško.
Vienlaikus Slimnīcu biedrības pārstāve uzskata, ka valsts līdzdalība kādas ārstniecības iestādes kapitālā tai nodrošina zināmas priekšrocības un pat nevienlīdzīgu situāciju iepretī citām slimnīcām, jo valsts slimnīcās ir vieglāk dzēst deficītu: valsts iegulda pamatkapitālā finansējumu, ko iestāde var izmantot, lai apmaksātu parādus, piemēram, par elektroenerģiju vai ūdens piegādi.
VM otrdien, 17. oktobrī, nekādus komentārus par iesaistīšanos DRS nesniedza.
