16. augusta rītā pat nebija nojaušams, kam ģimenei būs jāiziet cauri nākamo 24 stundu laikā. Māte ar abām meitām – 2 gadus un 10 mēnešus veco Silvu un gandrīz divus gadus veco Rainu pūtušas burbuļus. Blakus atradusies ūdens glāze, un Silva, ķerot burbuli, nokritusi tieši uz tās.
Mamma stāsta, ka viss ir noticis sekunžu laikā. Uzreiz tika saukta neatliekamā palīdzība, kura īsi pirms plkst. 12 savainoto meiteni un viņas mammu nogādāja Bērnu slimnīcā. Tur, veicot izmeklēšanu, dežūrārsts konstatēja, ka būs vajadzīga operācija ar vispārējo narkozi.
"Es četras vai piecas stundas ar bērnu rokās. Brūces bija tik grūti pārsienamas, ka apsaitēšanai bija vajadzīgs vesels marles rullis. Māsiņas kļuva izmisušas. Teica, ka zvana un mēģina darīt visu, ko var. Sakritība, ka vakar tika ievesti ļoti smagi gadījumi, tajā skaitā viena plānveida operācija," zināja stāstīt Anita.
Savainotās meitenes mamma sākumā bijusi salīdzinoši mierīga, taču laika gaitā neatbildēto jautājumu un gaidīšanas dēļ iestājusies neziņa, kad un vai vispār slimnīcā meitas brūces sašūs.
"Mēs gaidījām. Atnāca anesteziologs un teica, ka plānveida operācijai tiek pēdējie soļi veikti un bērnu uzreiz ved. Tad pagāja vēl četrdesmit minūtes. Es vīram nosūtīju ziņu, kad viņu ieveda operāciju zālē. Tas bija vakarā plkst. 23.15," pastāstīja Anita.
Bērnu slimnīcā šo situāciju skaidro kā neveiksmīgu apstākļu sakritību, kas bieži nenotiek.
Saprotot, ka būs vajadzīgs papildu personāls, mediķi tika ārpus darba laika izsaukti uz maiņu.
Vienlaikus slimnīcā atzina, ka akūti trūkst personāla. "Problēma ir tāda – ja atnāk vairāki steidzami operējamie pacienti, tad ir vajadzīgi papildspēki: anesteziologs, anestēzists un operāciju māsa. Un tie mums tiešām ir vislielākais deficīts.
It kā mums būtu tukšas zāles un ir ķirurgi, kuri būtu gatavi operēt. Bet problēma ir operāciju personāls,"
skaidroja Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcas virsārste Renāte Snipe.
Apskatot slimnīcas mājaslapā esošo vakanču skaitu, tiešām ir redzams, ka trūkst daudzu speciālistu. Slimnīcā gan arī solīja vēl pārrunāt iespējamās situācijas un visātrākos veidus, kā tās risināt, lai palīdzētu mazajiem pacientiem pēc iespējas ātrāk.
