Latvijas Pašvaldību savienība valdības vadītājam savus iebildumus un ieteikumus izsaka, jo ir nobažījusies, ka nekvalitatīvas reformas rezultātā Latvijas reģioni arvien vairāk iztukšotos un tādējādi palielinātos attīstības atšķirības starp dažādām Latvijas vietām.
Pašvaldībām arī šķiet ļoti būtiski, ka nozares ministrija piedāvā jaunus kritērijus vēlamajam skolēnu skaitam klasēs, kā arī izskanējis, ka valsts varētu uzņemties atbildību par skolu tīkla sakārtošanu no 7. līdz 9. klasei.
Jau iepriekš pašvaldību pārstāvji izteikušies, ka šāds solis pašos pamatos izmaina pašreizējo iedalījumu, un to piektdien uzsvēra arī LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
"Ja mums valstī ir pamata izglītība obligāta, tad kāpēc dalīt no 1.–6. un no 7.–12 [klasei]. Tie ir jautājumi, kas ir regulāri runāti, un arī lai premjers zina. Premjers ir tas, kuram būtu jāskatās šis paplašinātais skaits uz visu sistēmu, ne tikai atrauti vienu pašu izglītību, bet kopā ar satiksmi, ar ceļiem, ar ekonomiku, jo katra izglītības iestāde ir kā vietēja ekosistēma. Tas atstās ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi šajā teritorijā," norādīja Kaminskis.
Viņš teica, ka skolu reformas notiek nemitīgi, to īstenošanā pašvaldības mācību iestāžu skaitu pēdējos 20 gados samazinājušas par trešdaļu, bet pēdējos sešos gados slēgtas 167 izglītības iestādes. Šajā mācību gadā, kas nupat beidzas, 10. klases jau nav atvērtas 10 skolās.
Pašvaldību savienības vadītāja ieskatā, lai reforma turpinātos kvalitatīvi, nepieciešama starpdisciplināra pieeja – pirms tiek pieņemti lēmumi, jāiesaista arī Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un, iespējams, citas valsts pārvaldes institūcijas.
Uzmanība jāpievērš ne tikai kvantitatīviem rādītājiem, bet arī tam, kāda ir izglītības kvalitāte, un te Gints Kaminskis pieminēja nesen publiskotos Latvijas Universitātes pētījuma rezultātus, kas parāda, ka ne visur Latvijā skolēniem pieejama vienlīdz kvalitatīva mācīšana.
Kariņš rosināja Izglītības ministrijai turpināt dialogu ar pašvaldībām, lai "nonāktu pie ilgtspējīga un efektīva skolu tīkla izveides, kas varētu ilgākā laikā un nodrošinātu kvalitatīvu vispārējo izglītību visā valstī, paziņojumā medijiem informēja premjera pārstāvis Sandris Sabajevs.
Pēc Kariņa teiktā, dati, kas liecina par pieaugošo plaisu attiecībā uz izglītību reģionu vai pilsētu skolās, ir skaidrs signāls, ka turpināt kā līdz šim nav iespējams, tādēļ ir jāmeklē labākie iespējamie risinājumi izglītības pieejamības un mācību kvalitātes uzlabošanai, neizjaucot jau labi funkcionējošus posmus izglītības sistēmā.
KONTEKSTS:
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā noteikt jaunus klašu lieluma kritērijus, kas 1.–6. klasei būtu rekomendējoši un pašvaldības varētu uzturēt arī mazākas skolas, taču 7.–12. klašu posma skolām kritēriji būtu obligāti un par skolu atrašanās vietām lemtu valsts. Klašu lielums būtu atkarīgs no tā, kurā no trim grupām ir pašvaldība – pašvaldībās ar mazāku skolēnu blīvumu klases būtu mazākas, citur – lielākas.
IZM jau ilgstoši cenšas panākt skolu tīkla reorganizāciju, lai no ietaupītās naudas varētu palielināt skolotāju algas.
Iespēju valstij pārņemt skolu tīklu pieļāva bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Jaunā Vienotība"), arī bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska pirms dažiem gadiem pieļāva iespēju, ka valsts savā pārziņā no pašvaldībām varētu pārņemt vidusskolas.
