Opozīcijas pārstāvji Saeimas tribīnē gan kāpa nospiedošā vairākumā, neskopojoties ar kritiku vēl darbu nesākušajai valdībai. Visvairāk tika pārmests "Jaunajai Vienotībai" par tās principu nodošanu, koalīciju veidojot kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS).
Tikmēr no topošās koalīcijas pārstāvjiem vien daži kāpa tribīnē, pārmetumus noraidīja un aicināja pievērsties daudz būtiskākiem jautājumiem valstī, nevis tērēt laiku "tukšās debatēs".
Valdībai ir skaidrs rīcības plāns
"Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Pirmā valdība, kas sniegs politisko pārstāvniecību sociāli neaizsargātām grupām. Pirmā valdība, kas veidos iekļaujošu sabiedrību. Pirmā valdība, kurā nebūs politisko spēku, kas savu politisko kapitālu veido uz naida rēķina," izpelnoties izsaucienus no zāles, pauda Andris Šuvajevs ("Progresīvie"), kura pārstāvētā partija pirmo reizi būs valdības sastāvā.
Gan viņš, gan "Jaunās Vienotības" pārstāvis Edmunds Jurēvics uzsvēra, ka topošajai valdībai ir skaidrs rīcības plāns ar konkrētiem uzdevumiem.
"Skaidrs darba plāns, nevis kopotie raksti ar simts vai pat vēl vairākiem simtiem prioritāšu, kur beigās nav nevienas prioritātes," sacīja Jurēvics.
Valdības prioritātes – valsts iekšējā un ārējā drošība, dzīves dārdzības samazināšana, izglītības un veselības sistēmas uzlabošana, turpināja Jurēvics.
Valainis "Apvienotajam sarakstam": Koalīcijas durvis vēl ir atvērtas
Savukārt topošais ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra, ka valdība izvirzījusi ambiciozus mērķus, "lai iekšzemes kopprodukta ikgadējais pieaugums ir nevis 1 procents, bet 3, 4 un 5 procenti".
Viņš arī noraidīja opozīcijas izteiktos pārmetumus, ka ZZS būtu nodevusi savus principus attiecībā uz vērtību jautājumiem:
"Visā Eiropā [vērtību jautājumi] jau ir atrisināti, Latvija ir viena no retajām valstīm, kura vēl to nav izdarījusi. Jūs Francijā ēdat kruasānus, bet nesaprotiet, ka tur šie vērtību jautājumi jau sen ir atrisināti (..) Bet mēs šeit veltām laiku Saeimā tukšām debatēm."
Valainis uzsvēra, ka topošā koalīcija ir nolēmusi šos jautājumus beidzot atrisināt, lai pievērstos daudz būtiskākām problēmām valstī.
Koalīcijas pārstāvji arī kritizēja "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību par lēmumu palikt opozīcijā. Vienlaikus Valainis atzina, ka koalīcijas "durvis vēl ir atvērtas".
"No mūsu puses šīs durvis vēl joprojām ir atvērtas, un es ceru, ka jaunā valdība un darbs, ko darīs jaunā valdība, liks jums pārdomāt savu izvēli," netieši vēršoties pie "Apvienotā saraksta", sacīja Valainis.
Koalīcijas politiķi arī pauda cerību, ka opozīcija būs konstruktīva.
"Vienalga, lai kāds būtu koalīcijas izmērs, katram no mums, simt deputātiem, ir pienākums balsot valstiski atbildīgi, nevilcinot valsts rīcībspēju kara un augošās dzīves dārdzības laikā. Ticu, ka valstiski jautājumi netiks politizēti," sacīja Šuvajevs.
KONTEKSTS:
Jauna valdība jāizveido, jo pēc neveiksmīgām koalīcijas paplašināšanas sarunām no amata atkāpās premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Viņš šajā amatā bija kopš 2019. gada 23. janvāra, šajā laikā izveidojot divus Ministru kabinetus.
Jaunās valdības izveidi uzticēja Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība"), kura mēģināja izveidot iespējami plašāku koalīciju, taču līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība – atteicās sadarboties ar "Progresīvajiem", bet "Apvienotais saraksts" pēc ļoti ilgām pārdomām arī nolēma palikt opozīcijā.
Jauno valdību veido trīs politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvie". Par to piektdien, 15. septembrī, nobalsoja 53 deputāti – visi to veidojošo partiju deputāti un neatkarīgais deputāts Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai"), kurs atbalstu tai solīja jau iepriekš. Pret Siliņas izveidoto Ministru kabinetu bija 39 deputāti no "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības, kā arī frakcijām "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei!".
Iepriekšējā valdība, kurā darbojās "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās ar tobrīd opozīcijā esošo ZZS un "Progresīvo" balsīm šajā amatā ievēlēja "Jaunās Vienotības" virzīto kandidātu – ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
