"Jaunās Vienotības", "Progresīvo" un Zaļo un Zemnieku savienības parakstītais sadarbības līgums ir teju kopija iepriekšējās koalīcijas sadarbības līgumam, un atšķirības līguma tekstā ir vien atsevišķās sadaļās.
Vispārīgo sadarbības principu nodaļā, salīdzinot ar iepriekšējās koalīcijas līgumu, ietverti divi papildu punkti. Viens no tiem paredz, ka sadarbības partneriem jārīkojas saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, savukārt otrs jauninājums šajā sadaļā ir atruna, ka sadarbības partneriem nav saistoši citu sadarbības partneru vienpusēji noslēgtie līgumi vai vienošanās ar nevalstiskajām organizācijām, politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām un citām fiziskām vai juridiskām personām.
Atšķirībā no iepriekšējās valdības darba sākumā noslēgtā sadarbības līguma konkrētību ir zaudējis sadarbības noteikumu punkts par atšķirīgiem balsojumiem. Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otro valdību veidojušās partijas bija vienojušās, ka partneri respektē cits cita tiesības balsot atšķirīgi, pirms tam koleģiāli konsultējoties un panākot vienprātību, par nelaulāto dzīvesbiedru tiesību paplašināšanu, Stambulas konvencijas ratifikāciju, tautas nobalsošanas ierosināšanas sliekšņa samazināšanu, Saeimas vēlēšanu sistēmas maiņu un ģimenes jēdziena stiprināšanu.
Tikmēr Siliņas vadītās koalīcijas līgumā nav ietverti konkrēti jautājumi, par kuriem partneriem var būt atšķirīgi viedokļi.
Lai, visticamāk, līgumā atrunātu daudz kritikas un satraukuma izpelnījušos jautājumu par ar ZZS saistītā politiķa un ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga ietekmi, sadarbības partneri vienojušies par vēl vienu kritēriju, saskaņā ar kuru premjers var pieprasīt ministra demisiju. Ja iepriekš to pamatā varēja izdarīt, ja ministrs slikti strādājis vai zaudējis uzticību, tad
tagad premjeram būs tiesības atlaist ministru, ja Ministru kabineta loceklis vai viņa pārstāvis savas ar likumu uzticētās kompetences ietvaros lēmuma pieņemšanā iesaistījis personas, uz kurām attiecināmas jebkādas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā paredzētās sankcijas.
Vēl jaunās koalīcijas sadarbības līgums no iepriekšējās koalīcijas līguma atšķiras ar jaunu pielikumu – memorandu par neatliekami veicamajiem darbiem, kas paveicami līdz šī gada beigām. Partneri vienojušies, ka šis memorands ir neatņemama sadarbības līguma sastāvdaļa. Ar šo memorandu partneri apņēmušies ieviest mehānismus elektroenerģijas sadales tīklu tarifu pieauguma daļējai kompensācijai, banku konkurences uzlabošanai ieviest risinājumus hipotekāro kredītu refinansēšanas pakalpojumu plašākam piedāvājumam un novērst administratīvos un finanšu ierobežojumus klientu pārejai starp kredītiestādēm, ieviest banku peļņas nodokli, ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, nostiprināt pāru kopdzīves regulējumu, kā arī izstrādāt ilgtspējīgu izglītības finansēšanas modeli.
KONTEKSTS:
Saeima 15. septembrī ar 53 balsīm apstiprināja trīs partiju – "Jaunās Vienotības", Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), "Progresīvo" – veidoto Ministru kabinetu Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") vadībā.
Siliņas Ministru kabineta sastāvs:
- Ministru prezidente – Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"),
- finanšu ministrs – amatu saglabā Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"),
- izglītības un zinātnes ministre – amatu saglabā Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"),
- tieslietu ministre – amatu saglabā Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība"),
- ārlietu ministrs – Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"),
- iekšlietu ministrs – Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība"),
- vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre – Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība"),
- veselības ministrs – Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība"),
- labklājības ministrs – Uldis Augulis (ZZS),
- zemkopības ministrs – Armands Krauze (ZZS),
- ekonomikas ministrs – Viktors Valainis (ZZS),
- klimata un enerģētikas ministrs – Kaspars Melnis (ZZS),
- satiksmes ministrs – Kaspars Briškens ("Progresīvie"),
- aizsardzības ministrs – Andris Sprūds ("Progresīvie"),
- kultūras ministre – Agnese Logina ("Progresīvie").
