Augusta sākumā Tērvetes dabas parkam pāri gāja vētra un krusa, kas līdz ar saknēm lauza visu, kas gadījās pa ceļam. Arī skaistos kokus dabas parkā. Tur ir vairāk nekā četri tūkstoši kubikmetru cietušu koku.
Tērvetes dabas parka projektu vadītājs Normunds Namnieks norādīja, ka vētrā cietušas mežaudzes pusē parka. Pārstāvis smaidot sacīja, ka velk paralēles ar 2005. gada vētru, kuras laikā dabas parkā cietis vien soliņš. Šoreiz zaudējumi gan ir lielāki.
"Kopējie zaudējumi līdz 150 tūkstošiem eiro. Bet tie ir atjaunojami. Tas nozīmē, ka pavasarī viss būs kārtībā. Otrs ir šie vizuālie, estētiskie.. Jo ir cietis mežs.
Parks ir veidojies vairāk kā 60 gadu garumā, līdz ar to mežs ir izmainījies un būs savādāks," stāstīja Namnieks.
Nolauzto koku novākšanas darbus parkā sāka jau tūlīt pēc vētras kopā ar daudziem brīvprātīgajiem. Tie vēl pilnībā nav pabeigti.
Latvijas Valsts mežu saimniecības pārvaldes vadītājs Jānis Bite pastāstīja, ka ceļmalas tiek attīrītas no zariem, ko vēlāk prom aizved tehnika. "Lai parka apmeklētājiem būtu patīkamāks skats," noteica Bite.
Tērvetes dabas parks ir gatavs no jauna uzņemt viesus. Paredzēti arī pārsteigumi bērniem.
Apmeklētājiem gan jārēķinās, ka parka teritorijā turpināsies uzkopšanas darbi līdz pat pavasarim.
KONTEKSTS:
7. augustā Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.
Pērkona negaisa laikā Latgalē gājis bojā cilvēks, kuram uzkrita koks. Vēl astoņi cilvēki vētrā ir cietuši, cilvēkiem uzkrituši koki, vienā gadījumā – jumta gabals, cilvēki cietuši arī no krusas graudiem.
Pēc lielgraudu krusas postījumiem tika slēgta arī Jaunpils pils. Dabas stihijā pamatīgi cietis valsts nozīmes kultūras pieminekļa jumts.
Vētras nodarītie postījumi pašlaik aplēsti 11 miljonu eiro apmērā. Valsts varētu uzņemties līdz 90% izmaksu vētras postījumu novēršanai pašvaldībās. Individuālām dzīvojamām mājām varētu būt pieejams vienreizējais atbalsts līdz 3000 eiro, nepārsniedzot 20 eiro par kvadrātmetru. Savukārt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem atbalsts būtu nodrošināts 20 eiro par kvadrātmetru.
