Jautājums par koalīciju uzvirmoja, Šmitam runājot par Zemkopības ministrijas ieceri pārtikas cenu kāpumu bremzēt ar lielveikalu slēgšanu svētdienās. Šmits norādīja, ka grozījumi ar attiecīgo piedāvājumu ir izstrādāti, taču tie netiks virzīti caur koalīciju, jo priekšlikumu neatbalsta premjers. Taču ministrs neizslēdza, ka ir iespēja grozījumus virzīt caur Saeimu.
Šmits atzina, ka nevēlas atteikties no šīs ieceres tikai koalīcijas nestabilitātes dēļ un tāpēc, ka "cilvēki nespēj sarunāties šobrīd".
Vaicāts par esošās koalīcijas stabilitāti, Šmits sacīja: "Īstas koalīcijas nav šobrīd. (..)
Uz papīra mēs redzam, ka ir koalīcija. Praktiski – viss, kas ir ielikts [koalīcijas] līgumā, ir sen jau pārkāpts un tiek tēlots, ka līgums jau ir."
KONTEKSTS:
31. maijā Saeima 3. vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība". Viņš ievēlēts ar "Jaunās Vienotības" un divu opozīcijas partiju – Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvo" – balsīm.
Šobrīd notiek sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu, kā to vēlas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), taču abi koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" – to neatbalsta.
Noslēdzoties "Jaunās Vienotības" iniciētajām individuālajām sarunām ar esošajiem un potenciālajiem koalīcijas partneriem, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība) par valdības uzdevumiem turpmāk runās jau piecu politisko spēku lokā, kur no kopējām sarunām starp "Jaunās Vienotības", Nacionālās apvienības, "Apvienotā saraksta", Zaļo un Zemnieku savienības un partijas "Progresīvie" pārstāvjiem varētu izrietēt arī iespējamās pārmaiņas valdības sastāvā un sasniedzamajos uzdevumos.
