Pie Silenes robežpunkta kravas auto rinda sākas dažu kilometru attālumā no robežpunkta. Ik pēc pāris minūtēm robežu šķērso arī pa kādam vieglajam auto.
Silenes robežpunkts ir nedaudz lielāks nekā Pāternieki, ar vairāk joslām. Taču galvenais – šo punktu izmanto daudz Latvijas iedzīvotāju, kas joprojām dodas uz Baltkrieviju, lai, piemēram, atpūstos vai apciemotu radiniekus.
Donāta: Mums arī Daugavpilī ir radinieki, bet paši esam no Rīgas.
Ja aizslēgs šo, vai retāk brauksiet?
Donāta: Vienreiz mēnesī mēs braucam.
"Tas ir ļoti slikti [ka slēgs]. Tur taču ir kapi, ko vajag apmeklēt. Mani paziņas latvieši arī brauc uz Baltkrieviju," sacīja Oļegs.
Dodoties uz Baltkrieviju vai atpakaļ, vidēji dienā robežpunktu šķērso 900 personas, 160 kravas un 200 vieglie auto, norādīja Silenes robežkontroles punkta priekšnieks Sergejs Krasovskis.
Cilvēki šķērso robežu, lai iepirktos, apciemotu radus vai dotos medicīniskajā tūrismā, arī par spīti Ārlietu ministrijas brīdinājumam, ka Baltkrievijā nav droši. Daudz ir nepilsoņu. Katru otro dienu uz Minsku dodas reisa autobuss, vasarā no Daugavpils kursēja tūristu grupu autobusi. Ceļotāji dodas arī pretējā virzienā.
"Pēc robežpunktu slēgšanas uz Baltkrievijas–Polijas, Baltkrievijas–Lietuvas robežām mums augustā palielinājās vieglo automašīnu satiksme. Tie bija lielākoties Baltkrievijas valstspiederīgie, kuri brauca uz Rīgu ar mērķi atpūsties vai uz Viļņas lidostu ar mērķi aizlidot uz kādu Eiropas valsti," zināja teikt Krasovskis.
Dodoties uz Pāterniekiem, būs jāmet apmēram 90 kilometru liels līkums. Vienīgais, kas netiek darīts Silenē, bet iespējams tikai Pāterniekos – pārbaudīt dzīvnieku izcelsmes produktu kravas.
Kravas auto rinda Pāterniekos palielināsies, pat dubultosies, lēš muitā. Tāpat vieta pašā punktā būs nepieciešama kravām, ar kurām kāds centies pārkāpt sankcijas. Tādu šobrīd ir daudz arī Silenē.
"Postenī pašlaik ir vairāk par 30 mašīnām, kurām tiek veikta kodu noteikšana. Kā arī 11 piekabes, par kurām ir vai nu uzsākts kriminālprocess, vai arī sagatavošanās procesā ir dokumenti, lai nodotu Nodokļu un muitas policijai," pastāstīja VID Silenes muitas kontroles punkta virsuzraugs Jānis Meikšāns.
Muitas virsuzraugs pieļauj, ka, slēdzot Silenes robežpunktu, nāksies papildu darbiniekus novirzīt uz Pāterniekiem. Robežsardzē gan uzsvēra – Silenes strādājošos novirzīs uz zaļo robežu.
"Migrantu grupas bija manītas mūsu iecirknī, netālu no Silenes robežkontroles punkta. Bet tās grupas tika novirzītas uz citu vietu," pastāstīja Krasovskis.
Pie pašas robežlīnijas kopš migrantu pulcēšanās pie punkta Polijā glabājas pārvietojams žogs, ar ko pūļus varētu aizkavēt īslaicīgi. Patstāvīgais žogs abās punkta pusē izbūvēts, bet nav pabeigta patruļtaka. Vai un kā slēdzot punktu, bloķēs ceļu, Silenē nemācēja pastāstīt.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
No 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
