Par iesnieguma tālāku virzību balsoja 15 deputāti, bet 61 bija pret. Atturējās 9 deputāti.
Saeimas deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) aicināja iesniegumu noraidīt, jo tas liekot šķēršļus latviešu valodas nostiprināšanai, turklāt arguments par 65 gadu slieksni jau diskutēts, pieņemot grozījumus Imigrācijas likumā. "Pēc būtības cilvēkiem nav bijušas problēmas kārtot pārbaudes gan 65 gados, gan arī virs 75 gadiem."
Iniciatīvas iesniedzēji portālā "Manabalss.lv" atsaucās uz tiesībsarga ieteikumu samazināt vecuma slieksni, kas šobrīd ir 75 gadi. Tiesībsarga biroja Juridiskā padomniece Santa Tivaņenkova Latvijas Radio skaidroja, ka ikvienam ārzemniekam, dzīvojot Latvijā, būtu jāzina latviešu valoda, bet, pieņemot Imigrācijas likuma grozījumus, bijuši vairāki riski.
"Mūsu iniciatīva bija paplašināt diskusiju un saprast, vai tiešām 75 gadu slieksnis noteikts atbilstoši," sacīja Tivaņenkova, piebilstot, ka Tiesībsarga birojā rakstiski ir vērsušās vairākas personu grupas, kas norādījušas, ka personas, kuras pakļautas valsts valodas testa kārtošanai, norāda uz veselības problēmām un nespēju eksāmenu nokārtot.
Tivaņenkova uzsvēra, ka vecuma slieksni gan nenosaka Imigrācijas likums, kurā veikti grozījumi, bet gan Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 157, kas nosaka valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību. "Lai diskutētu plašāk, ir jārunā par šiem MK noteikumiem, nevis Imigrācijas likumu," norādīja Tivaņenkova.
Saeima noteikusi, ka pastāvīgo uzturēšanās atļauju saņemšanas kārtības prasību komplekss izvērtējums jāveic līdz šī gada 31. oktobrim.
Latviešu valodas pārbaudi laika periodā no 11. aprīļa līdz 29. augustam jau pirmajā reizē nokārtojuši 39% no Krievijas pilsoņiem, kas to kārtojuši, savukārt 61% Krievijas pilsoņu pārbaudi pirmajā reizē nav nokārtojuši.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Par latviešu valodas pārbaudes nenokārtošanu Krievijas pilsoņus draudēja izraidīt no 2. decembra.
22. augustā valdība lēma rosināt Saeimai grozīt Imigrācijas likumu, paredzot, ka tiem Krievijas pilsoņiem, kas nav nokārtojuši valsts valodas pārbaudi līdz 1. septembrim pastāvīgas uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā, būs iespēja pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai uz diviem gadiem, kuru laikā eksāmens ir jānoliek. 14. septembrī Saeima šos grozījumus apstipināja.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
