Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, avāriju skaits samazinās, norāda LVC.
Intervijā Latvijas Radio LVC pārstāve Anna Kononova norādīja, ka līdz pirmdienas pēcpusdienai vidējā ātruma kontroles sistēmas pārkāpēju skaits bijis "uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms".
"Atšķirībā no stacionārā radara, kas fiksē ātrumu konkrētajā vietā un punktā, šeit ir posms, Rīgas apvedceļa gadījumā aptuveni 5 kilometrus garš. Posma sākumā un beigās ir ierīces, kas fiksē laiku, kurā transportlīdzeklis iebrauc un izbrauc no konkrētā posma. Veicot matemātiskās darbības, sistēma izrēķina, kāds bijis transportlīdzekļa vidējais ātrums. Ja maksimālais atļautais ātrums ir pārsniegts, vadītājs saņem sodu," sistēmas darbību izskaidroja Kononova.
Sistēma fiksē arī to, vai automašīnai nepieciešamības gadījumā iegādāta vinjete, ir derīga OCTA apdrošināšana un derīga tehniskās apskates uzlīme.
Ja konstatēts pārkāpums, automašīnas īpašnieks sodu saņem Ceļu satiksmes drošības direkcijas sistēmā.
Kā darbojas vidējā ātruma kontroles sistēma
Tā ir automātiska mērīšanas sistēma, kas mēra ātrumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās uzstādītais aprīkojums fiksē laikus, kad transportlīdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots.
Ja sistēmas reģistrētais vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus kontrolēs arī tehniskās apskates un OCTA esamību un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.
Kuros posmos tiks kontrolēts vidējais ātrums
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu šogad ieviesīs 16 valsts ceļu posmos:
- Tallinas šoseja (A1) no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.–20,1. km);
- Vidzemes šoseja (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5.–62,3. km);
- Valmieras šoseja (A3) no tilta pār Līčupi līdz Stalbei (36,3.–38,7. km);
- Rīgas apvedceļš (Salaspils–Babīte ) (A5) no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.–28,6. km);
- Daugavpils šoseja (A6):
- no Kokneses līdz Stukmaņiem (102,4.–116,0. km);
- aiz tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām Banderi (133,5.–139,2. km);
- no Krustpils līdz Stūrniekiem (150,2.–159,7. km);
- Bauskas šoseja (A7) no Tilderiem līdz Iecavai (25,3.–40,1. km);
- Jelgavas šoseja (A8) no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.–69,2. km);
- Liepājas šoseja (A9)
- no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava–Tušķi–Tukums (P98) (26,1.–38,0. km);
- no krustojuma ar autoceļu Tebra–Kazdanga–Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.–169,7. km);
- Ventspils šoseja (A10)
- no Varkaļiem līdz Griķiem (24,1.–30,8. km);
- no pagrieziena uz Tīreļu taku līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9.–52,4. km);
- no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.–140,8. km);
- valsts galvenais autoceļš Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža no Kovališkiem līdz Rušeņicai (A13) (81,8.–88,5. km);
- reģionālais autoceļš Cēsis–Vecpiebalga–Madona no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam (P30) (22,1.–29,0. km).
Karte ar visiem vidējā ātruma posmiem ir pieejama ŠEIT
Nākamie radari, kas sāks darboties, būs uz Vidzemes, Valmieras un Tallinas šosejas.
Finansējums un ierīkošana
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu, atbilstoši iepirkuma rezultātiem, uzstādīja pilnsabiedrība (PS) "Fima Group" par līgumcenu 1 261 155,87 eiro (bez PVN). No tās ap 900 000 eiro (bez PVN) paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet ap 360 000 eiro (bez PVN) – sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.–2025. gadā. Pēc līguma beigām sistēmas uzturēšana tiks īstenota par valsts budžeta līdzekļiem.
Projekta īstenošanai Ceļu satiksmes drošības padomē 2021. un 2022. gadā piešķirti līdzekļi 1 050 000 eiro apjomā. Realizējot projektu, pagājušajā gadā tika ieguldīti 57 581,56 eiro (ar PVN): iepirkumu rezultātā izstrādāti elektrotīkla pieslēgumu būvprojekti par 36 118 eiro (ar PVN), ko veica SIA "ELKO"; AS "Sadales tīkls" veicis elektrotīkla pieslēgumu ierīkošana 26 vietās, kas izmaksāja 21 463 eiro (ar PVN).
PS "Fima Group" bija jāveic reģistrācijas iekārtu projektēšana, izbūve un aprīkojuma uzstādīšana, datu apmaiņas servisu izstrāde informācijas nodošanai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), kā arī visu iekārtu un sistēmas verificēšana. Lai veiktu iekārtu verificēšanu, SIA "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" bija jāizstrādā jauna metodika, kurai bija nepieciešams saņemt akreditāciju tiesību aktos noteiktajā kārtībā, jo līdz šim Latvijā vidējā ātruma kontroles sistēma nav darbojusies.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma tiek ieviesta ar kavējumu, tāpēc PS "Fima Group" tiks piemērots līgumsods par aptuveni piecu mēnešu kavējumu.
