"Apvienotā saraksta" pārstāvis, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns uz jautājumu par šādu iespēju atbildēja strikti noraidoši.
Viņš Latvijas Radio pauda, ka "Apvienotais saraksts" "ļoti strikti ievēro Satversmi un likumus, gluži kā katrs no mums, deputātiem, zvērestā to ir zvērējis darīt. Līdz ar to mums šobrīd ir spēkā Satversme, likumi un koalīcijas līgums. Un divreiz Saeima ir devusi mandātu šai koalīcijai. Tātad, kamēr šī koalīcija strādā, mēs darbojamies strikti atbilstoši Satversmei, likumiem un koalīcijas līgumam."
Savukārt "Jaunā Vienotība" pati neaicinās premjeru tomēr atkāpties – Kariņš bauda pilnīgu savas partijas uzticību, apliecināja viens no "Vienotības" valdes locekļiem Jānis Reirs.
KONTEKSTS:
Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):
- “Jaunā Vienotība” – 26
- ZZS – 16
- “Apvienotais saraksts” – 15
- Nacionālā apvienība – 13
- “Progresīvie” – 10
- “Stabilitātei!” – 10
- “Latvija pirmajā vietā” – 8
- Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2
Krišjānis Kariņš savu otro valdību trīs politisko spēku sastāvā – "Jaunās Vienotības", "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības – izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunā Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru — Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" — balsīm.
Pēc prezidenta vēlēšanām Kariņš sāka sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem". Līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" – iebilda koalīcijas paplašināšanai un boikotēja sarunas.
Pēc ilgākas "Jaunās Vienotības" un tās līdera Kariņa klusēšanas par iespējamām izmaiņām valdībā Kariņš piedāvāja pašreizējiem koalīcijas partneriem turpināt strādāt pašreizējā valdībā, mainot ministrus un atbildības jomas. Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" uzstāja uz līdzšinējās valdības saglabāšanu, un Kariņš paziņoja par lēmumu veidot jaunu koalīciju, vienlaikus neatkāpjoties no amata.
Jau ceturtdien, 17.augustā, Kariņš varētu prezidentam prezentēt savu skatījumu par jauno valdību.
