ĪSUMĀ:
- Kariņš Valsts prezidentu par iespējamās valdības modeli plāno informēt nākamnedēļ.
- "Progresīvie" un ZZS piektdien apliecinājuši gatavību strādāt nākamajā valdības koalīcijā.
- "Progresīvie" ar JV vienojušies turpināt sarunas par valdības galvenajām prioritātēm.
- ZZS nākamnedēļ cer sākt darbu pie valdības deklarācijas iestrādēm.
- Par atbildības jomām ar iespējamajiem partneriem vēl neesot runāts.
- ZZS un "Progresīvie" uzskata – JV kā lielākajai Saeimas frakcijai vajadzētu būt "pirmajai rokai" nākamā premjera nominēšanā.
- AS un NA piektdien neatsauksies Kariņa rosinātajām sarunām; par pašreizējās valdības darbu runās ierastajā koalīcijas sanāksmē pirmdien.
- Jāatgādina – prezidents vēl nav aicinājis kādu veidot jaunu valdību.
Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādījis, ka sagaida "Ministru prezidentu ar rīcības plānu 17. augustā". Jāatgādina, ka valdību veido persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents, un prezidents vēl nevienu nav uz to aicinājis.
"Progresīvie" ar JV vienojušies turpināt sarunas par valdības galvenajām prioritātēm
Saeimas "Progresīvo" frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens Latvijas Radio intervijā atklāja, ka "Progresīvie" sarunās ar JV piektdien vienojās turpināt sarunas par valdības galvenajām prioritātēm.
"Jebkurā gadījumā tas ir pavērsiens, kas Latviju pietuvina lielākai skaidrībai, ka pēc iespējas īsākā termiņā ir iespējams izveidot saliedētu koalīciju, kas ir spējīga stāties pretī izaicinājumiem, kas ir Latvijai," sacīja Briškens.
Briškens pozitīvi vērtēja to, ka "Progresīvie", ZZS un JV aizvadījuši līdz šim visu vasaru, lai veiktu "priekšdarbu, lai virzītos uz kopīgu prioritāšu sasniegšanu".
ZZS nākamnedēļ cer sākt darbu pie valdības deklarācijas iestrādēm
Tikmēr ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis Latvijas Radio intervijā akcentēja to, ka AS un NA divu mēnešu laikā nav vēlējušies iesaistīties valdības vadītāja iniciētajās sarunās.
"Divu mēnešu garumā [ZZS] atsaucāmies uz aicinājumu no valdības vadītāja, runājot par daudzām tēmām, (..) kas prasa risinājumu, lai Latvijas valsts piedzīvotu spēju izrauties no stagnācijas, kur atrodamies. Divu mēnešu laikā AS un NA izvēlējās šo visu ignorēt, neizrādīja nekādu citu darbību, kas parādītu, ka viņi ir vērsti uz attīstību," pauda Valainis.
Valainis atklāja, ka ZZS ar JV vienojusies no nākamās nedēļas uzsākt "strauju virzību ar dokumentu", kas varētu iezīmēt valdības deklarāciju.
Vienlaikus Valainis atklāja, ka piektdien pārrunāti elektrības sadales un pārvades tarifi, kas ZZS ieskatā esot "absolūti nepieņemami", tādēļ tikšot strādāts pie risinājuma.
Par portfeļiem vēl nerunā
"Progresīvie" un ZZS pēc tikšanās ar JV piektdien norādīja, ka būtiskākais esot vienoties par darāmajiem darbiem, savukārt atbildības jomas dalīšot vēlāk.
Briškens sacīja: "Amati mums nav prioritāte, mēs esam gatavi uzņemties atbildību diezgan plašā spektrā. Šis ir stāsts par to, kādi ir šie galvenie valdības uzdevumi."
Savukārt Valainis šajā jautājumā bija lakoniskāks: "Galvenais ir vienoties par darāmajiem darbiem."
Tāpat ZZS un "Progresīvo" līderi bija vienisprātis, ka, ja nonāktu līdz jaunas valdības veidošanai, tad JV kā 14. Saeimas lielākajai frakcijai vajadzētu būt "pirmajai rokai" premjerministra nominēšanā. "Progresīvo" pārstāvis Briškens arī atzīmēja, ka viņa pārstāvētajai partijai kopš vasaras sākuma bijusi laba sadarbība ar Kariņu.
"Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība piektdien neatsauksies Kariņa rosinātajām sarunām
Tikmēr "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) piektdien neatsauksies uz Kariņa aicinājumu pēcpusdienā tikties jaunās valdības veidošanas neformālajās sarunās.
AS un NA atzīmēja, ka gatavi par pašreizējās valdības darbu runāt ierastajā koalīcijas sanāksmē pirmdien.
AS politiķis, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns norādīja, ka piektdien uz jaunām sarunām partiju apvienības pārstāvji neies, jo AS nepiedalīsies jaunas koalīcijas izveidē, ņemot arī vērā to, ka joprojām strādā pašreizējā valdība. AS politiķis atgādināja par piektdien jau notikušajām sarunām ar Kariņu, par kuru rezultātiem partiju apvienība pašlaik informē kolēģus AS.
Smiltēns atsaucās uz Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pausto, ka pašlaik nevar tikt veidota jauna valdība, jo Valsts prezidents šo procesu nevienam atbilstoši Satversmei pašlaik nav uzticējis.
"Valstī joprojām spēkā ir Satversme, likumi un pašreizējo valdību izveidojušie līgumi, kas ir jāpilda," akcentēja Saeimas priekšsēdētājs.
NA politiķis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava atzīmēja, ka NA esot informējusi premjeru, ka partija ir gatava turpināt sarunas pirmdien esošās koalīcijas, trīs partiju formātā. "Ja ir vēlme turpināt runāt par esošo valdību, tad turpinām, ja ir vēlme veidot jaunu valdību – tad tas ir pilnīgi kas cits," pauda Dombrava.
KONTEKSTS:
Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):
- “Jaunā Vienotība” – 26
- ZZS – 16
- “Apvienotais saraksts” – 15
- Nacionālā apvienība – 13
- “Progresīvie” – 10
- “Stabilitātei!” – 10
- “Latvija pirmajā vietā” – 8
- Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2
Krišjānis Kariņš savu otro valdību trīs politisko spēku sastāvā – "Jaunās Vienotības", "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības – izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunā Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru — Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" — balsīm.
Pēc prezidenta vēlēšanām Kariņš sāka sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem". Līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" – iebilda koalīcijas paplašināšanai un boikotēja sarunas.
Pēc ilgākas "Jaunās Vienotības" un tās līdera Kariņa klusēšanas par iespējamām izmaiņām valdībā Kariņš piedāvāja pašreizējiem koalīcijas partneriem turpināt strādāt pašreizējā valdībā, mainot ministrus un atbildības jomas. Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" uzstāja uz līdzšinējās valdības saglabāšanu, un Kariņš paziņoja par lēmumu veidot jaunu koalīciju, vienlaikus neatkāpjoties no amata.