Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa stāstīja, ka šobrīd ar Latvijas Pašvaldības savienību un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju notiek sadarbība darba grupā un ir noteikti jauni principi, kas ir jāņem vērā, lai veidotu konkrētus kritērijus skolu tīklu optimizācijai.
"Šobrīd esam vienojušies, ka ir jāņem vērā, kāds ir klašu posma piepildījums izglītības iestādē,
esam vienojušies par to, ka ir, iespējams, nosakāmi kritēriji attālumam starp izglītības iestādēm un izglītojamā ceļā pavadītajam laikam,
tāpat jāvērš uzmanība uz materiāltehnisko nodrošinājumu un uz pedagogu pieejamību," stāstīja Kanaviņa.
Ko sākotnēji piedāvāja IZM
Būtiskākie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātie kritērijiem, kas saistīti ar skolēnu skaitu, ir šādi:
- Sākumskolai jeb 1.–6.klasēm jāatrodas tuvāk dzīvesvietai, bez apvienotajām klasēm. Klasēs vajadzētu būt vismaz desmit bērniem. Sākumskolas atrastos ne mazāk kā 20–25 kilometrus no citas skolas.
- 7.–9. klases piedāvā koncentrēt tuvāk administratīvajiem centriem vai arī pievienot tuvākajai vidusskolai ārpus administratīvā centra.
- 10.–12. klases ārpus administratīvā centra atrodas ne mazāk kā 20–25 kilometrus no citas vidusskolas un īsteno vismaz vienu STEM jeb dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmas padziļināto kursu. IZM rekomendē vidusskolu tīklu veidot bez pašvaldību robežām.
IZM pašvaldībām piedāvājusi Valsts ģimnāzijas atstāt tikai valstspilsētās, katrā valstspilsētā pa vienai valsts ģimnāzijai, savukārt Rīgā tādas varētu būt trīs līdz piecas, kā arī noteikt prasību, ka tajās īsteno vismaz divus STEM padziļinātos kursus.
Patlaban 31 izglītības iestādei ir Valsts ģimnāzijas statuss. IZM piedāvājums nākotnē paredz tikai 12–14 Valsts ģimnāzijas.
Pašvaldības vēlas skaidrību par kvalitatīvas izglītības kritērijiem
Latvijas Pašvaldību savienība, balstoties uz valsts izglītības informācijas sistēmas datiem, veica detalizētu analīzi par skolu tīklu, arī katras skolas analīzi pa skolēnu skaitu, klašu grupām, pedagogiem, lai saprastu, kāda būs ietekme, ja pieņems lēmumu par vienas vai otras skolas pakāpes maiņu vai arī slēgšanu.
Rezultātus pagājušajā nedēļā prezentēja valdes sēdē, kur bija arī ministrijas pārstāvji.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure norādīja, ka IZM kritērijus "nevar šobrīd realizēt un īstenot, ir jāvienojas par saprātīgām prasībām, saprātīgiem kritērijiem, un tad ir jāpieņem lēmums,
šobrīd ir vienkārši, piedodiet, "excel-veida" – cik varētu ietaupīt".
"Pēc šīs paplašinātās valdes sēdes ministrija atzina, ka būs tiesības pastāvēt novados Valsts ģimnāzijām, jo mērķis bija arī tāds, ka [atstāt ģimnāzijas] tikai varbūt valstspilsētās un Rīgā, un valstspilsētās tikai pa vienai," norādīja pašvaldību pārstāve.
Dundure uzsvēra, ka ir nepieciešama skaidra un vienota izpratne par to, kas ir kvalitatīva izglītība skolā, – vērtējumu balstīt uz bērna individuālās izaugsmes mērījumu. Tāpat arī ir vajadzīga skaidra un vienota izpratne par iekļaujošu izglītību, veicot esošās situācijas analīzi. Nepieciešams mainīt atbalsta personāla slodzi pamatizglītības posmā, samērojot skolas atbalsta personāla slodzi pret profesionālo asociāciju rekomendēto.
Un galvenokārt pirms izglītības iestādes reorganizācijas vai slēgšanas ir jāņem vērā novada vai pilsētas izglītības iestāžu pieejamība un izglītības iestāžu kapacitāte pa izglītības posmiem.
"Apvienotais saraksts": reforma apturēta uz aptuveni 2 mēnešiem
Arī "Apvienotā saraksta" (AS) politiķu ieskatā šie grozījumi Izglītības likumā būtu apdraudējuši mazo lauku skolu turpmāku pastāvēšanu un nozīmētu slēgšanas draudus lielai daļai skolu.
Tiesa, AS nav pilnībā pret skolu tīkla optimizāciju, bet uzsver, ka pietrūcis pienācīgi izrunātu kritēriju, tāpēc reformu apturēja, pēc viņu teiktā, uz aptuveni diviem mēnešiem.
"Apvienotais saraksts", pirmkārt, uzskata, ka skolu tīkla optimizācija jāsāk ar izglītības iestādēm, kurās ir apvienotās klases.
Taču galavārds esot jāsaka pašiem reģioniem.
Saeimas Izglītības komisijas pārstāvis Česlavs Batņa (AS) Latvijas Radio rīta programmā "Labrīt" pauda, ka arī AS ir pret "excel tabulu visiem vienādi, jo, manuprāt, lai arī šo skolu tīklu reģionālā līmenī sakārtotu, mums tomēr jāapzinās, ka tas atstās zināmu iespaidu arī reģionāli ekonomiskā attīstībā".
Pašvaldību savienība ir izstrādājusi interaktīvo karti. "Un mēs tur redzam, – ja mēs ejam to pirmo piedāvājumu, ko IZM demonstrēja 24. februārī, ka minimālais skaits varētu būt 180 bērni, Latvijā no pamatskolu grupas pazūd aptuveni divas trešdaļas skolu," norādīja Batņa.
Nākamajā nedēļā LPS ar IZM ir paredzēta jau trešā darba grupas sēde, kurā tālāk turpinās darbu pie kritēriju izstrādes.
Tāpat arī IZM veido individuālas sarunas ar katru pašvaldību, lai nonāktu pie viena redzējuma un rastu kompromisu par to, kādi kritēriji skolu tīkla optimizācijai ir jāizveido.
KONTEKSTS:
Pēc "Apvienotā saraksta" iebildēm valdošā koalīcija vienojusies no nākamā gada budžeta likumprojektu paketes izņemt Izglītības likuma grozījumus, kas būtu kalpojuši kā sākums skolu tīkla reformai. "Apvienotā saraksta" pārstāvju ieskatā šie grozījumi būtu apdraudējuši mazo lauku skolu turpmāku pastāvēšanu.
Sarunas par skolu slēgšanu ierasti bijis ļoti sensitīvs temats. To nevēlas pieļaut vietējie iedzīvotāji, un līdz šim pret to parasti ļoti strikti iebilda arī vietējās pašvaldības.
Taču, šķiet, pēc novadu reformas spēles noteikumi ir mainījušies – pašas vietvaras rūpīgi sākušas plānot, kā skolu tīklu optimizēt. Eksperti to vērtē kā loģisku lietu kārtību, jo novadu jaunās aprises prasa pārplānot arī skolu tīklu.
