ĪSUMĀ:
- Latvijas Pašvaldību savienība aicina lēmumus par skolu tīklu balstīt datos.
- Tāpēc LPS piedāvā izmantot tās izstrādātu interaktīvu karti.
- Kartē ir skolu, skolēnu, pedagogu skaits, iedzīvotāju skaits reģionos, attālumi.
- Pašvaldības: pamatskola var pastāvēt ar vismaz 90 skolēniem.
- Izglītības ministre aicina kartē iekļaut visus datus, nevis to, kas patīk.
- Pašvaldību un ministrijas diskusijas plānotas arī turpmāk.
Paplašinātā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdes sēdē, kurā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"), LPS piedāvāja savu izstrādāto interaktīvo karti, kurā iezīmētas vispārējās izglītības iestādes – skolas, vidusskolas un arī ģimnāzijas. Tāpat kartē ir skolēnu, pedagogu skaits, skolotāju proporcija uz vienu izglītojamo, pedagogu likmes, viņu vecuma struktūra.
Kartē apskatāms arī iedzīvotāju blīvums reģionos – attālumi līdz citām tuvākajām skolām, ir vai nav dienesta viesnīcas, kā arī citi dati, kas jāņem vērā, sakārtojot skolu tīklu.
"Jāsaprot, ka visa valsts nav vienādi apdzīvota, ka mums ir teritorijas, kā Krāslava, kur ir 0,76 bērni uz vienu kvadrātkilometru," norādīja LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Nākamais darbs būs ceļu stāvokļa modelēšana un ceļā pavadītā laika modelēšana, "jo nevar būt tā, ka bērns tagad brauks uz skolu divas vai vairākas stundas", sacīja Dundura.
Viņas ieskatā optimālais attālums, kas jāmēro līdz skolai, būtu līdz 25 kilometriem, bet ceļā pavadītajam laikam savukārt nevajadzētu pārsniegt 40 minūtes.
Pašvaldību savienības aprēķini liecina, ka pamatskola varot būt dzīvotspējīga, ja bērnu skaits ir ap 90. Pašvaldību savienības izstrādātā karte esot papildināma un uzlabojama, un tā varētu kļūt par palīgu pašvaldībām, lemjot par izmaiņām skolu tīklā.
"Galvenais uzdevums ir nepieņemt nepārdomātus un nepamatotus lēmumus. Tas ir vissvarīgākais. Jāvērtē internāta pieejamību, vai tas ir saprātīgi. Bērni dzīvo internātā. Vai nedēļu projām no mājas un cik vecs bērns ir – tas atkal ir vērtējams pasākums," pauda Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
Tikmēr izglītības un zinātnes ministre, noskatoties prezentāciju, komentēja, ka kartē nav iekļauti visi dati, kurus vajadzētu ņemt vērā. Jo pašlaik izglītības sistēmas Ahileja papēdis ir septītās līdz devītās klases, kurās trūkst, piemēram, fizikas skolotāju.
"Es aicinātu pie tā turēties un likt visus skaitļus, nevis tikai tos, kurus patīk likt iekšā," aicināja ministre.
"Es negribu, lai savā dialogā mēs pazaudējam svarīgāko – tas ir bērns, kuram ir iedotas atbilstošas zināšanas, un to var izdarīt skolotājs, kuram ir atbilstošas prasmes un atbilstoša alga," uzsvēra ministre.
Pašvaldību un ministrijas diskusijas plānotas arī turpmāk, galveno plānošanas darbu atstājot darba grupai.
KONTEKSTS:
Pēc "Apvienotā saraksta" iebildēm valdošā koalīcija vienojusies no nākamā gada budžeta likumprojektu paketes izņemt Izglītības likuma grozījumus, kas būtu kalpojuši kā sākums skolu tīkla reformai. "Apvienotā saraksta" pārstāvju ieskatā šie grozījumi būtu apdraudējuši mazo lauku skolu turpmāku pastāvēšanu.
Sarunas par skolu slēgšanu ierasti bijis ļoti sensitīvs temats. To nevēlas pieļaut vietējie iedzīvotāji, un līdz šim pret to parasti ļoti strikti iebilda arī vietējās pašvaldības.
Taču, šķiet, pēc novadu reformas spēles noteikumi ir mainījušies – pašas vietvaras rūpīgi sākušas plānot, kā skolu tīklu optimizēt. Eksperti to vērtē kā loģisku lietu kārtību, jo novadu jaunās aprises prasa pārplānot arī skolu tīklu.
