Vai tiks sludināts konkurss arī uz valdes locekļa amatu, kuru patlaban ieņem partijas "Progresīvie" veselības ministra amata kandidāts Edgars Labsvīrs, pašvaldības vadītājs pagaidām nemācēja pateikt, taču norādīja, ka tas būšot atkarīgs no izvēlētās pārvaldības formas ārstniecības iestādē. Ja valsts piekritīs kļūt par DRS līdzīpašnieci, tā šajā sakarā varētu izvirzīt arī kaut kādas savas prasības.
"Patlaban starp Daugavpils pašvaldību un Veselības ministriju norit aktīvs darbs saistībā ar Daugavpils reģionālās slimnīcas finansiālo problēmu risināšanu. Kā jau tas iepriekš ticis vairākkārt uzsvērts, turpinās arī diskusija par to, lai valsts kļūtu par DRS līdzīpašnieci," norādīja Elksniņš.
Kā DRS akcionārs arī Daugavpils valstspilsētas pašvaldība aktīvi iesaistās iestādes finanšu problēmu risināšanā. Tā ir norādījusi, ka bez valsts iesaistīšanās pastāv reāli draudi nodaļu slēgšanai un pilnīgai pārejai uz maksas medicīnu. Kā viens no risinājumiem izejai no sarežģītās situācijas tiek minēta valsts iesaistīšana kapitāldaļu turētāja statusā, kas varētu nodrošināt finansējuma sadali līdzvērtīgi Rīgas Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai un citām lielākajām medicīnas iestādēm.
DRS nākotnē jākļūst par klīniskās universitātes slimnīcas tipa medicīnas iestādi
Pašvaldības vadītāja skatījumā DRS nākotnē būtu jākļūst par klīniskās universitātes slimnīcas tipa medicīnas iestādi: "To iespējams panākt, tikai valstij aktīvi iesaistoties ārstniecības iestādes pārvaldībā, kā valsts to dara Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā vai Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā."
Nākamnedēļ Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājam ir ieplānota tikšanās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri ("Jaunā VIenotība"). Sarunu gaitā paredzēts pārrunāt arī DRS pārvaldības formas. Tai skaitā to, cik daudz slimnīcā varētu palikt valdes un cik padomes locekļu.
"Ņemot vērā tās atrašanos pierobežā, attālumu līdz Rīgai, ņemot vērā reģionu, kvalitatīvu ārstniecisko pakalpojumu pieejamību, esošos un piesaistītos jaunos ārstus, ar kuriem ārstniecības iestādei ir noslēgti sadarbības līgumi, DRS ir jākļūst par klīnisko universitātes slimnīcu un jābūt vienā kategorijā ar Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu vai Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu," uzsvēra Elksniņš.
Pēc pašvaldības vadītāja domām, kad valsts ir kapitāldaļu turētājs, attiecīgo slimnīcu attīstība ir daudz intensīvāka. Arī daugavpilieši vēlas, lai slimnīcai tiktu būvēti jauni korpusi un lai tiktu sakārtotas jau esošās ēkas.
Var nākties paaugstināt slimnīcas pakalpojumu tarifus
Otra nozīmīga lieta ir slimnīcas finanšu problēmu risināšana. Nepietiekamā finansējuma dēļ DRS, līdzīgi daudzām citām slimnīcām valstī, pašlaik atrodas uz bankrota robežas. Tādējādi ir apdraudēta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība visā Latgales reģionā.
Kā viens no risinājumiem pēc pašvaldības vadītāja domām varētu būt arī slimnīcas pakalpojumu tarifu pārskatīšana. Tāpat līdzekļus varētu ekonomēt, ieviešot izmaiņas slimnīcas pārvaldībā. "Uzskatu, ka līdzīgi kā augstskolās, arī slimnīcā padomes tāda naudas pumpēšana ārā vien ir. Ārstniecības iestādes pārvaldība būtu jāstiprina caur valdēm vai caur iekšējo slimnīcas struktūru," norādīja Elksniņš.
Arī slimnīcas jaunā vadība kā prioritāros darbus norādījusi finanšu plūsmas apjomīgu analīzi ar mērķi rast risinājumus tās stabilizēšanai.
Valstij jānostiprina sava līdzdalība stratēģiskajās reģionālajās slimnīcās
Līdzšinējais DRS vadītājs Grigorijs Semjonovs, kurš Latgales lielāko ārstniecības iestādi vadīja pēdējos četrarpus gadus, atlūgumu iesniedza oktobra sākumā. Komentējot savu aiziešanu no amata, viņš atzina, ka šādi rīkojies, jo juties izdedzis. Tāpat viņš atzina, ka ārstniecības iestādes vadībā ir vajadzīgi jauni cilvēki un jaunas vēsmas.
Covid-19 krīze un karš Ukrainā izraisījis strauju energoresursu cenu kāpumu, kā rezultātā būtiski sadārdzinājies vairums preču un pakalpojumu, pieaugusi dzīves dārdzība un neapskaužamā stāvoklī nonākuši gan liela daļa iedzīvotāju, gan arī virkne uzņēmumu un iestāžu. Spēcīgi cenu sadārdzinājums skāris arī DRS. Iepriekšējais ārstniecības iestādes vadītājs vēl šī gada pavasarī publiski paziņoja, ka slimnīca ir bankrota priekšā un, ja netiks atrasts papildu finansējums, tad jau rudenī ārstniecības iestāde varētu nespēt sniegt pacientiem savus pakalpojumus.
Arī Semjonovs savulaik paudis pārliecību, ka Veselības ministrijai būtu jānostiprina sava līdzdalība stratēģiskajās reģionālajās slimnīcās. Rezultātā par ārstniecības iestādi būtu līdzatbildīga arī valsts.
Savukārt, valstij pilnībā pārņemot slimnīcu, rezultāts varētu arī nebūt tik labs, jo DRS varētu zaudēt onkoķirurģiju, neiroķirurģiju un bērnu ķirurģiju. Turklāt slimnīcas vadītājam netiktu prasīts iestādes attīstības redzējums, vien doti izpildāmie uzdevumi.
DRS ir Latgales reģiona lielākā slimnīca, dienā tā uzņem aptuveni 100 pacientu.
KONTEKSTS:
Šogad oktobra sākumā atlūgumu iesniedza Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs, savu lēmumu skaidrojot ar nogurumu un uzsverot, ka vismaz pašlaik citas slimnīcas vadību uzņemties negrib.
Slimnīcā septembra sākumā cēla trauksmi par naudas trūkumu. Gada sākumā, kad Semjonovs pirmo reizi brīdināja par tuvojošos bankrotu, lēsts, ka šogad pietrūkst 10 miljonu eiro. "Savelkot jostas" un saņemot atbalstu no valsts, summa sarukusi līdz 7,6 miljoniem eiro. Par slimnīcas tuvošanos maksātnespējai noraizējies arī lielākais kapitāldaļu turētājs – pašvaldība.
Finansiālajās grūtībās nonākušajā slimnīcā paredzēts veikt 2022. un 2023. gada saimnieciskās darbības un finanšu auditu, taču jau tagad pagaidu valdei rodas aizdomas, ka iemesli slimnīcas nonākšanai uz bankrota robežas nav tikai nepietiekamais finansējums, bet arī neskaitāmas citas problēmas – gan darba organizācijā, gan iestādes pārvaldībā.
Plānots, ka audits, kas, visticamāk, uzrādīs ne vien jau tagad acīmredzamās problēmas, bet arī virkni citu, varētu ilgt līdz nākamā gada pavasarim.
