Ignalinas AES darbības sākums datēts ar 1983. gadu. Pēc 25 gadu pastāvēšanas 2009. gadā pēc Eiropas Savienības prasības spēkstacijas darbība Lietuvā tika apturēta. Tad arī aktualizējās jautājums par to, kā demontēt staciju un utilizēt pārstrādātos radioaktīvos materiālus.
Bijušas neskaitāmas publiskās apspriedes, arī šobrīd tāda ierosināta. Apspriedēs iesaistās arī Latvija, jo Lietuvas valsts uzņēmuma "Ignalinas atomelektrostacija" uzsāktā projekta norises vieta atrodas tikai 8 kilometru attālumā no Latvijas–Lietuvas robežas. Projekts paredz atomelektrostacijas demontāžu, iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanu, ieskaitot reaktoru demontāžu.
"Bituminizēto radioaktīvo atkritumu uzglabāšanas vieta, kura tiks pārveidota par apglabāšanas vietu, atrodas, var teikt, vistiešākajā tuvumā Augšdaugavas novadam. Šobrīd ir iespēja visiem iedzīvotajiem izteikt savu viedokli, bažas par šīs darbības iespējamo ietekmi," sacīja Augšdaugavas novada pašvaldības vides speciāliste Guna Novika.
Lietuvieši izvēlējušies radioaktīvos atkritumu nekur tālu nevest, bet apglabāt turpat uz vietas, jau esošajās krātuvēs. "Ir pieņemts lēmums nevis pārvietot uz citu vietu vai šajā pašā AES būvēt jaunu apglabāšanas iekārtu un pārvietot atkritumus uz šo jauno glabātuvi, bet pārveidot glabātuvi par apglabāšanas iekārtu," zināja stāstīt Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska.
Tātad projekts būs netālu no Latvijas robežas, un tas rada satraukumu tuvāko pagastu iedzīvotājiem. "Mums pavisam tuvu, mēs atrodamies 20 km līdz Lietuvas robežai. Atrodamies Kalkūnes pagastā, viss blakām. Mūs uztrauc mūsu bērnu un mazbērnu nākotne, lai viņiem ir labāka dzīve. Mēs jau savā ģimenē apspriežam šo tēmu, ar vīru un dēliem, bet diezin vai kāds uzklausīs tālāk tautu. Gribas jau dzīvot mierīgi un elpot mūsu Latvijas svaigo gaisu," sacīja kāda Latvijas Radio uzrunāta iedzīvotāja.
Līdz šim Latvijas puses iedzīvotāji nav izteikuši savu viedokli publiskajās apspriedēs, iespējams, uzskatot, ka nespēs ietekmēt notikumu gaitu Ignalinas AES demontāžas un atkritumu apglabāšanas procesā.
To secinājusi arī Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma daļas vadītāja Vineta Maskava: "Mēs, visticamāk, diezin vai varēsim apturēt šo projektu, jo tas ir viens liels projekts, un šī ir tikai viena no tā sastāvdaļām."
Tomēr Radiācijas drošības centram ir jautājumi, kā Ignalinas atomelektrostacijas bituminizētu radioaktīvo atkritumu glabāšanas vietas rekonstrukcija var ietekmēt drošību. "Kādā veidā tiks nodrošināta šī papildu aizsardzība zem šīm būvēm, kādi ir šie riski? Tas ir tikai sākuma posms. (..) Ignalinas AES bija tāda paša tipa AES kā Čornobiļas AES, tāpēc jautājums par slēgšanu bija aktuāls. Šis AES modelis bija tas riskantais, un Lietuva pieņēma lēmumu slēgt to," norādīja Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska.
Radioaktīvo atkritumu utilizācija, šajā gadījumā apglabāšana, ir loģisks turpinājums procesam, protams, apzinoties, ka Latvijai kā kaimiņvalstij, esot tik tuvu glabātuvei, tas nav patīkami.
"Mēs, vērtējot risku Latvijai, skatīsim, ka šis objekts mums atradīsies blakus 300 gadus. Tas ir papildu risks Latvijai," sacīja Šatrovska.
Iedzīvotājiem paust savu viedokli par plānoto Ignalinas atomelektrostacijas bituminizētu radioaktīvo atkritumu glabāšanas vietas rekonstrukciju un pārveidi par apglabāšanas vietu ir iespēja līdz 27. decembrim. Latvijas puse gatavos plašu ziņojumu par savu vīziju šī projekta ietekmē uz mūsu valsts teritoriju.
Lietuva paredz Ignalinas atomelektrostacijas pilnīgu demontāžu līdz 2038. gadam.
