Vairāki turpmākās darbības scenāriji
Rīgai piederošo krematoriju ilgstoši iznomā privāts komersants, ar kuru tagadējais trīs gadu līgums beigsies jūlijā.
Jāatzīmē, ka pakalpojums ir visai pieprasīts – no 2020. līdz 2022. gadam celtnē veica nedaudz vairāk par 3000 kremāciju gadā jeb vidēji vairāk nekā 8 kremācijas ik dienu, izriet no pašvaldības piesaistītās audita un revīzijas pakalpojumu kompānijas, kas ir noteikusi piecus turpmākās darbības scenārijus.
Viens no tiem ir krematorijas pārdošana, to varētu iegādāties kāds privāts komersants. Piemēram, Valmierā, kur Latvijā ir otra licencētā krematorija, to pārvalda un apsaimnieko privāts uzņēmums. Otrs scenārijs – pašvaldība ēku saglabā savā īpašumā un sniedz pakalpojumus saviem spēkiem.
Trešais variants – krematoriju izmantotu citu pašvaldības vajadzību nodrošināšanai, piemēram, varētu rīkot banketus.
Vēl viens scenārijs – publiskā un privātā partnerība, kas nozīmē, ka pašvaldība slēdz līgumu ar privāto partneri un nodrošina pakalpojumu ilgtermiņā. Taču, lai īstenotu šo ideju, vajag veikt vēl vienu izvērtējumu, kas prasītu pusgadu, un to pašvaldība atļauties nevar, teica Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps no "Latvijas attīstībai".
Piektais variants ir tagadējais – ēka pieder pašvaldībai un to nomā komersants. Komitejā nolēma, ka
nākamais līguma termiņš būtu par diviem gadiem ilgāks – pieci gadi, kuru laikā komersantam būtu jāsaremontē arī abas krematorijas krāsnis, kas varētu izmaksāt ap 400 tūkstošiem eiro.
Uz jautājumu, vai pašvaldība varētu palīdzēt, Zeps norādīja:
"Jāskatās, kā tirgus reaģēs uz izsoli. Pagājušajā reizē, kad taisījām izsoli uz trīs gadiem, mēs pacēlām kopējo pašvaldības ienākuma apjomu reizes desmit. Šobrīd skatīsimies, kā tirgus ir attīstījies dotajā momentā. Grūti pateikt. Lai speciālisti vērtē."
Komiteja deleģēja Mājokļu un vides departamentam izstrādāt izsoles noteikumus.
Iedzīvotāji izmaiņas nejutīšot
Tagad ēkas nomnieks ir uzņēmums "Rīgas kremācijas centrs – krematorija". Tās valdes loceklis Juris Videnieks teica, ka sameklēt naudu krāšņu remontiem varētu, bet tad nevarētu maksāt pašvaldībai tik lielu nomas maksu. Tāpēc, viņaprāt, jāatrod kopīgs risinājums.
Videniekam bija grūti pateikt, vai tādēļ pakalpojums kļūs dārgāks. Savukārt Rīgas domes Kapsētu pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Gints Zēla uzskata, ka iedzīvotāji izmaiņas nejutīs.
"Rīgas iedzīvotājiem aptuveni 60% kremācijas pakalpojumu tiek nodrošināti ne Rīgas krematorijā, bet jebkurā citā, kas ir blakusesošajās valstīs, vai arī Latvijā. Otrkārt, kremācijas bizness attīstās. Ir diezgan droša informācija, ka tuvākajā laikā Latvijā tiks atvērtas vēl krematorijas. Līdz ar to tas būs brīvs tirgus, kas, iespējams, iedzīvotāju izmaksas samazinās. Nav pamats domāt, ka šis lēmums varētu kaut kādā mērā ietekmēt iedzīvotāju izmaksas attiecībā uz šī pakalpojuma saņemšanu," pauda Zēla.
Tagadējais nomnieks gatavs izsolē piedalīties un ar pašvaldību sadarbību turpināt, ko darot jau 20 gadus.
