"X" stunda var būt, piemēram, militāra rakstura, pandēmijas atkārtojums, ārvalstu ražotāju apjomu novirzīšana citur vai arī citi iepriekš neparedzami apstākļi. Lai novērstu iespējamās zāļu pieejamības problēmas, Veselības ministrijai (VM) kopā ar citiem atbildīgajiem nekavējoties būtu jāsāk darbs pie nacionālā medikamentu rezerves fonda izveides.
Šobrīd aptuveni 40% zāļu Eiropas Savienībā (ES) tiek importētas. Ja skatās uz Latviju, tad esam ļoti atkarīgi no importa – 94% zāļu Latvijā nokļūst importa veidā un tikai 6% saražojam šeit pat uz vietas.
Ko tas nozīmē? Ja zāļu piegāde kādā posmā apraujas, tas ierobežo ārstus terapijas izvēlē, būtiski ietekmē sabiedrības veselību, veselības aprūpe valstij un pacientiem kļūst dārgāka, ir novēlota vai mazāk efektīva terapija pacientiem, pacientu šķirošana, papildu noslodze ārstiem un farmaceitiem, un galvenokārt – kritisko medikamentu trūkums rada dzīvības apdraudējumu.
Iemesli, kāpēc ES zāļu trūkst, ir birokrātiskās prasības, ražošanas procesi, piemēram, dabas katastrofas vai plūdi, tāpat – izejvielu piegāde, jo 60-80% aktīvo farmaceitisko vielu Eiropas ražotājiem ražo Ķīnā vai Indijā, kā arī cenu politika, jo, ja zāles ir lētākas, jo mazāk tās pieejamas tirgū.
Kā skaidroja Latvijas nacionālās Zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens, importu īstermiņā, visticamāk, nesamazinās, jo Latvijas vietējiem ražotājiem vēl ir vajadzīgs laiks, lai paplašinātu ražošanu vietējām vajadzībām, bet importa piegāžu pārrāvumus gan esot iespējams mazināt ar vismaz trīs mēnešu medikamentu krājumiem. Kopumā Latvijā ir 20 zāļu ražotāji, kas var un jau arī ražo dažāda veida medikamentus.
"Tas, kurš ir atkarīgs no importa, tas ir atkarīgs no ārējiem apstākļiem, viņš nav situācijas noteicējs.
Līdz ar to, protams, ka vietējās ražošanas veicināšana ir politisks izšķiršanās solis, un, ja valdība ir gatava atbalstīt vietējo ražošanu, tad tas ir tikai atbalstāms solis gan no pacientu, gan nozares viedokļa," norādīja Lībķens.
Tāpat Lībķens norādīja, ka Latvijā šobrīd ir izveidota efektīva un funkcionējoša sistēma zāļu apgādei ikdienas vajadzībām, taču krīzēm valstiskā līmenī tā nav gatava. Turklāt Covid-19 pandēmija esot pierādījusi, ka valsts nav gatava profesionāli un operatīvi risināt šos jautājumus.
Kā liecina Latvijas veselības aprūpes speciālistu un farmaceitu vidū veiktās aptaujas dati – tikai 9% no nozarē strādājošajiem pēdējo četru gadu laikā visi darbam nepieciešamie medikamenti ir bijuši pieejami. Galvenais iemesls – atkarība no importa (pārrāvumi starptautiskajās piegādēs un ārvalstu ražotāju noteiktās piegādes kvotas), un visbiežāk trūkstot antibiotiku, sirds un asinsvadu slimību un pretdiabēta medikamentu. Tikai 11% no aptaujātajiem speciālistiem uzskata, ka valsts ir sagatavota medikamentu apgādei iedzīvotājiem ārkārtas situācijās, turklāt tikai 13% jūtas pietiekami informēti par to, kā tiktu nodrošināta medikamentu apgāde un izsniegšana pacientiem šādās situācijās. Taču 84% mediķu un farmaceitu uzskata, ka Latvijai būtu jāveido valsts zāļu rezerves fonds.
Kā skaidroja VM Nozares krīzes vadības nodaļas vadītājs Juris Raudovs, šobrīd notiekot intensīvs darbs sadarbībā ar farmācijas nozari un lietirgotavām, jo ir izveidots kritisko zāļu saraksts, lai saprastu, kas ir nepieciešams "X" stundai, un kā tās izvietot un saglabāt.
"Ja runājam par zāļu neatkarību no trešajām valstīm un ražošanu savas nozares ietvaros, tad par to tiek runāts Eiropas Savienībā un strādā pie tā, lai katra valsts būtu neatkarīga krīzes situācijās no trešajām valstīm zāļu ražošanas iespējās, ja vien tāda situācija pastāv, un tiek strādāts arī pie tā, lai grozītu normatīvos aktus un dot iespēju pašiem veikt ražošanas procesus, jo iespējas tādas ir gan Latvijā, gan arī citās Eiropas valstīs," norādīja Raudovs.
Medikamentu pieejamība ir arī ES prioritāte.
Pērn Eiropas Komisija un Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja ES kritiski svarīgo 200 zāļu sarakstu, uzsverot to piegāžu nepārtrauktību.
Tāpat arī Eiropas Komisija publicēja ziņojumu, ka medikamentu fiziskā pieejamība iegūst arvien lielāku aktualitāti un valstīm arī nacionālā līmenī ir jāmeklē risinājumi pietiekamu krājumu izveidei, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepārtrauktu zāļu pieejamību.
Ja runā iedzīvotāju līmenī, tad, gatavojoties "X" stundai nevajag iepirkt lielu daudzumu zāļu, jo tām ir gan derīguma termiņš, gan arī vienkārši nav vajadzības to darīt. Nozares pārstāvji iesaka vien glabāt svarīgāko, kam mājās vienmēr esot jābūt, piemēram – pārsienamie materiāli, līdzekļi ar ko apstrādāt brūces, pretsāpju un temperatūras samazināšanas medikamenti, un arī, protams, attiecīgi cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām ir jābūt tām zālēm, kas nepieciešamas
