Patlaban Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio budžeti kopā sasniedz 0,09 % no IKP, kas ir tālu no Eiropas vidējā rādītāja – 0,16% no IKP.
Otrdien Saeimas komisijai prezentētais piedāvājums paredzēja kāpināt finansējumu līdz 0,12% no IKP nākamgad, paredzot konkrētu kāpumu arī turpmākajiem diviem gadiem. Tomēr deputāti un Finanšu ministrija (FM) konceptuāli vienojās noteikt, ka tuvāko trīs gadu laikā sabiedrisko mediju finansējums nosakāms kā ne mazāks par 0,12% no IKP. Tas esot kompromiss.
"Acīmredzot tādi strauji soļi esošajos apstākļos attiecībā uz finansējuma pieaugumu neizskatās iespējami. Līdz ar to ļoti labi, ka mēs sākam ar 0,12% no IKP.
Kā jau komisijā visi atzīmēja, tas nenozīmē, ka tikai 0,12% no IKP," pauda LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.
"Mēs arī dzirdējām tādu apgalvojumu, ka [finansējums] 0,12% no IKP pats par sevi jau būs pieaugums. Protams, nomināli IKP pieaug. Ņemot vērā pakalpojumu sadārdzinājumu un inflāciju, skaidrs, ka tas nominālais pieaugums, kas parādās tajos skaitļos, mums pat var nenodrošināt reālo izdevumu segšanu. Reālās izmaksas saturam," piebilda VSIA "Latvijas Radio" valdes loceklis finanšu pārvaldības jautājumos Ģirts Helmanis.
Latvijas sabiedrisko mediju budžets (% no IKP)
- 2023.gadā (prognoze) – 0,09%
- 2022.gadā – 0,10%
- 2021.gadā – 0,11%
- 2020.gadā – 0,10%
- 2019.gadā – 0,09%
Eiropas vidējais līmenis 2021. gadā – 0,16% no IKP.
Avots: SEPLP, Eiropas raidorganizāciju apvienības dati
Gan Latvijas Radio, gan LTV iepriekš norādījusi, ka abu mediju apvienošana bez papildu finansējuma un skaidra finansēšanas modeļa nav jēgpilna. Patlaban iecerēts, ka abu sabiedrisko mediju apvienošana varētu notikt 2025. gadā.
"Šobrīd komisijas lēmums paredz to, ka ne mazāk kā 0,12% no IKP. Tas mums dod pilnu pamatu prasīt vairāk. To arī attīstības plāns paredz, ka katru gadu pieaug. Un mūsu mērķis ir sasniegt Eiropas vidējo finansējuma līmeni. Finansējums 0,12% no IKP, piedodiet, ir vēl ļoti tālu no tā," atzina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Gala vārds piederēs Saeimai, kad tā lems par nākamā gada budžetu. Pēc tam, kad būs apstiprināta jaunā valdība.
"Šobrīd es nevaru nodrošināt politisko pēctecību, bet tas darbs, kas ir izdarīts komisijas ietvaros, es ceru, ka tas paliek un ir spēkā. Tālāk ir SEPLP rīcība. Ņemot vērā, ka mēs redakcionāli piegājām pie teikumiem, lai SEPLP būtu vieglāk tālāk sevi pārstāvēt, arī Finanšu ministrijas pārstāve piekrita šai redakcijai, es domāju, ka darbs tālāk turpināsies daudz vieglāk. Tāda ir cerība," pauda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ieva Brante ("Apvienotais saraksts").
Patlaban Latvijas Radio un LTV budžets kopā ir viens no zemākajiem Eiropā.
KONTEKSTS:
Sabiedrisko mediju uzraugs – SEPLP – cenšas panākt, lai sabiedrisko mediju finansējums tiktu sasaistīts ar IKP. FM gan iebilda pret finansējuma piesaisti IKP, nosakot to likumā. Ministrija piesauca Satversmes tiesas 2020. gada oktobra lēmumu par Augstskolu likumu, norādot, ka Saeimai vispār nav tiesību noteikt finansējuma procentuālu apjomu no budžeta.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau savā 27. jūnija sēdē nolēma, ka sabiedriskā medija kopējā budžeta pieaugums ir jāpanāk, pieņemot sabiedrisko mediju attīstības plānu trijiem gadiem ar pieaugošu finansējumu. Vienlaikus kā indikatīvu rādītāju plāno noteikt, ka sabiedrisko mediju kopējā finansējuma apjomam ir jābūt ne mazākam par 0,12% no IKP.
"Lai gan piesaistei pie noteikta procenta no IKP pastāv zināmi satversmības riski, tomēr pirmšķietami nav konstatējami nepārvarami šķēršļi šāda modeļa ieviešanai. Tas būtu iespējams, pieņemot attiecīgu politisko lēmumu. Arī šāda modeļa darbība reālajā dzīvē būtu atkarīga no politiskās apņēmības ievērot šo principu," iepriekš norādīja SEPLP.
