Nacionālā drošības koncepcija paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedriskajiem medijiem jābūt bez satura krievu valodā. Logina uzskata, ka šis datums ir nepamatots.
"Problēma ir ar salīdzinoši nepamatoto datumu un brīdi, kas ir izvēlēts. Šis lēmums ielikt konkrētu gadu, konkrētu datumu, kurā beidz veidot saturu krievu valodā, tas nav pat ticis diskutēts ar nozari. Tas ir mans galvenais iebildums," sacīja ministre.
Jautāta, kas, viņasprāt, būtu pamatots datums, viņa norādīja, ka tas ir jāskaidro "ciešā sazobē ar medijiem".
"Tas ir jārunā ar medijiem un ekspertiem. Viņi redz, kāda ir klausītāju, skatītāju dinamika. Viņi redz, kas patērē saturu krievu valodā. Viņi redz, kā tas mainās. Viņiem ir dati," pauda Logina.
Viņasprāt, Latvijai jāvirzās uz vienotu informatīvo telpu. Vaicāta, vai viņa atbalsta to, ka arī pēc 2026. gada sabiedriskajos medijos būs saturs krievu valodā, Logina sacīja: "Mana personīgā nostāja ir tāda, ka šis nav ilgtermiņa risinājums. Mums ir jāiet uz to, ka mēs esam vienota infotelpa. Ir jāstiprina sava vienotā infotelpa. Jautājums ir par instrumentiem, kā mēs to darām."
KONTEKSTS
Saeima pagājušajā nedēļā atbalstīja Latvijas jauno nacionālās drošības koncepciju, kur citstarp paredzēts, ka no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, bet vietējais saturs krievu valodā varētu turpināt pastāvēt komercmedijos.
Pret to iebilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), aicinot no koncepcijas izņemt rindkopu, ka saturs krievu valodā pieļaujams tikai komercmedijos. Pret ieceri no 2026. gada aizliegt sabiedriskajos medijos saturu krievu valodā iebilst arī sabiedriskie mediji Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, kā arī Baltijas Mediju izcilības centrs.
Arī jaunā kultūras ministre Agnese Logina "(Progresīvie") iepriekš intervijā Latvijas Radio pauda nostāju, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāturpina radīt saturu krievu valodā.
