No piektdienas, 11. augusta, lauksaimnieki var ziņot par vētras postījumiem LAD mobilajā lietotnē. Zemniekiem jāiesūta attēli un īss apraksts par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem labības sējumiem vai kādu citu kultūru un tās apjomu hektāros, stāstīja LAD direktora vietnieks Indulis Āboliņš.
"Mums no rīta jau bija 30 lauksaimnieki, kas iesnieguši savus [pieteikumus] par zaudējumiem, un tad sagaidām, ka viņi turpinās iesniegt.
Dienesta darbinieki izvērtēs iesūtītos paziņojumus un telefoniski sazināsies ar lauksaimnieku, kā arī nepieciešamības gadījumā dosimies arī uz vietas postījumus apsekot.
Tātad pamatā mēs fokusējamies uz platībām, bet arī, ja ir lauksaimniecības būves, glabātavas, kaltes un kūtis, kas ir bojātas, to mēs arī piefiksēsim. Un, protams, ja lauksaimnieks plāno jau veikt kaut kādus darbus, sagatavot to lauku nākamajai sējai vai tomēr mēģināt atlikumu nokult, tad arī mēs aicinām mūs brīdināt, lai mēs varam laicīgi konstatēt postījumus," norādīja Āboliņš.
Paredzēts, ka pēc šo zaudējumu aplēsēm valdībai būs jālemj par kādu atbalstu lauksaimniecības nozarei.
Tikmēr šajā nedēļā valdība jau atbalstījusi atbalsta piešķiršanu par vētrā radītajiem postījumiem gan pašvaldību īpašumā esošajiem infrastruktūras objektiem, gan dzīvojamo māju atjaunošanai. Kopumā līdz šim vētras postījumus iesniegušas 16 pašvaldības, un lielākie postījumi ir Dobeles, Jelgavas, Madonas, Tukuma un Augšdaugavas novados.
"Uz 2600 mājsaimniecībām, kuras ir cietušas, vajadzēs vairāk nekā sešus miljonus eiro, savukārt pašvaldību īpašumi ir kādi 54, un tur būs vajadzīgi apmēram 4,6 miljoni eiro. Tad, rupji rēķinot, ap 11 miljoni ir šī brīža aplēses. Tātad tas sanāk līdz 3000 eiro atbalsts uz vienu mājokli, kam ir jumta vai logu bojājumi, bet nepārsniedzot 20 eiro kvadrātmetrā bojātās platības. Savukārt daudzdzīvokļu mājām tas rēķins ir 20 eiro par bojāto kvadrātmetru," teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māri Sprindžuks ("Apvienotais saraksts").
Ministrs norādīja, ka pašvaldības turpmāk var sākt izstrādāt savus noteikumus, lai administrētu šos maksājumus iedzīvotājiem.
Pašvaldībām arī jāorganizē papildu konteineru izvietošana būvniecības atkritumu savākšanai un apsaimniekošanai, sedzot izdevumus.
Valsts uzņēmusies kopumā pašvaldībās segt līdz 90% izdevumu vētras postījumu novēršanai.
"Valsts refinansē pašvaldībām pēc fakta 50% no izdevumiem par kompensācijām mājsaimniecībām vai 70%, ja tas ir pašvaldības skola, bērnudārzs, aprūpes centrs utml., un, ja šie zaudējumu apjomi ir ļoti, ļoti lieli, tad pieļauj pat līdz 90% valsts finansējumu," skaidroja ministrs.
Pašvaldībām piecu darba dienu laikā vēl jāpabeidz galējais apkopojums par savā teritorijā esošajiem visiem vētras bojātajiem īpašumiem. Savukārt lauksaimniekiem postījumu aplēses jāiesniedz LAD līdz 25. augustam.
KONTEKSTS:
Pirmdien, 7. augustā, Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pērkona negaisa dēļ saņēma aptuveni 300–330 izsaukumu. Ziņots par lauztiem kokiem, bojātām automašīnām, ēkām, norautiem jumtiem. Visvairāk izsaukumu saņemts no Rīgas un tās apkārtnes, no Daugavpils un Dobeles novada. Taču šajās vietās ir atšķirīgi postījumu apmēri.
Pērkona negaisa laikā Latgalē gājis bojā cilvēks, kuram uzkrita koks. Vēl astoņi cilvēki vētrā ir cietuši, cilvēkiem uzkrituši koki, vienā gadījumā – jumta gabals, cilvēki cietuši arī no krusas graudiem.
