Izmaiņas paredz, ka speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam būs nepieciešama pašvaldības domes priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām. Ja līdz šim laikam kādā pašvaldībā notiek jaunas domes vēlēšanas, nepieciešamību pēc pielaides valsts noslēpumam piemēro arī jaunievēlētās domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam, paredz likumprojekts.
Ja, piemēram, domes vadītājs vai viņa vietnieks nesaņem šo atļauju, tā tālāk ir domes izšķiršanās, vai šādas vēlētas amatpersonas var turpināt savu darbu, norādījis Valsts prezidents.
Savukārt pašreizējiem pašvaldību izpilddirektoriem vai viņu vietniekiem speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam būs nepieciešams saņemt līdz šī gada beigām. Ja to neiegūs, persona no šī amata būs atbrīvojama, paredz likuma izmaiņas.
Ne tikai valsts apdraudējuma vai krīzes apstākļos, bet arī ikdienā ļoti nozīmīga ir efektīva pašvaldību spēja reaģēt un rīkoties, norādījis Valsts prezidents.
Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstisku un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju, uzsvēris prezidents.
Tāpat likumprojekta autori akcentēja, ka speciālo atļauju saņemšana būtiski uzlabotu valsts un pašvaldību sadarbību, kā arī garantētu, ka valsts var dalīties ar aizsargājamu informāciju.
Lai likumu izmaiņas stātos spēkā, tās vēl otrajā un trešajā lasījumā jāpieņem Saeimai.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs rosinājis noteikt pašvaldību vadošajām amatpersonām obligātu prasību pēc pielaides valsts noslēpumam. Pēc prezidenta teiktā, tas uzlabos pašvaldību sadarbību ar valsts aizsardzības un iekšlietu struktūrām.
Pašvaldību pārstāvju izprot, kāpēc šāds likums vajadzīgs, tomēr norāda arī uz riskiem, tajā skaitā pielaižu piešķiršanas procesa necaurspīdīgumu.
