Par grozījumiem Pašvaldību likumā balsoja 71, pret bija 9 deputāti, bet saistītos grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu" atbalstīja 70 deputāti, pret bija 10.
ĪSUMĀ:
- Valsts prezidents grozījumu nepieciešamību pamatojis ar ģeopolitisko situāciju.
- Mēram, vicemēram, izpilddirektoram un viņa vietniekam vajadzīga pielaide valsts noslēpumam.
- Uz izpilddirektoru un viņa vietnieku šī prasība attieksies jau pēc 2024. gada 1. jūnija.
- Uz mēriem un viņu vietniekiem – pēc pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā.
- Ja šajā laikā notiks domes ārkārtas vēlēšanas, jaunievēlētajam mēram būs vajadzīga pielaide.
- Ja pielaidi nesaņems, izpilddirektors vai viņa vietnieks zaudēs amatu.
- Mēra un viņa vietnieka amata saglabāšana būs politiska izšķiršanās.
- "Stabilitātei!" un "Latvija pirmajā vietā" grozījumus kritizēja.
- Izskanēja priekšlikumi paplašināt amatpersonu loku, kam nepieciešama pielaide.
"Stabilitātei!" un LPV kritizē pielaides nepieciešamību
Plašas debates Saeimā raisīja deputāta Edmunda Zivtiņa ("Latvija pirmajā vietā" (LPV)) priekšlikums, ka šīs četras vadošās amatpersonas, ja tām atteikta speciālā atļauja, var turpināt veikt darbu, kas nav saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību. Saeimas vairākums to noraidīja.
"Šāds priekšlikums devalvē visu likuma būtību," uzsvēra Saeimas deputāts Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"), aicinot apsvērt partijas biedra Māra Sprindžuka ideju arī pašvaldības deputātiem prasīt pielaides.
Savukārt atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts") kā piemēru minēja par spiegošanu Krievijas labā tiesāto bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu – viņam arī nebija pielaides valsts noslēpumam, bet viņš turpināja darbu Saeimas komisijās. Vienlaikus Bergmanis atzina – pielaide negarantē to, ka valsti nenodos.
Zivtiņš debatēs sacīja – grozījumu doma ir laba, bet "met ēnu uz politisko ieinteresētību", jo, prasot pielaidi domes vadībai, "var manipulēt ar tautas ievēlētu amatpersonu". Viņaprāt, pašvaldībā drīzāk vajadzētu atsevišķu amatpersonu, kurai ir šāda pielaide, nevis tāda jāprasa vēlētām amatpersonām. Tiesa, šādu priekšlikumu viņš nebija iesniedzis.
Deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") vēl piebilda – tas ir ļoti bīstams precedents, ka cilvēks, kas nevar saņemt pielaidi, nedrīkst ieņemt mēra amatu. "Nav skaidri spēles noteikumi," viņš uzsvēra.
Arī opozicionārs Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei!") kritizēja ieceri: "Valsts noslēpums eksistē tikai uz papīra. (..) Mums pa visu Latviju tagad būs gubernatori – katrai pilsētai būs savs gubernators, kas būs saskaņots ar centru. Tāpat kā pie mūsu kaimiņiem. Varat slēpt tieksmi atdarināt viņu, bet var redzēt, kā ejat secīgi šo ceļu. (..) Laipni lūdzam – jūs jau esat integrēti kaimiņvalstī! Gan jau nebūs sāpīgi."
Rosļikovs domā, ka, prasot mēriem pielaidi valsts noslēpumam, būs cīņa pret cilvēkiem, kas ir ārpus "mūsu īpašo loka, nolūks ir izsvītrot nepareizos".
Deputāts Igors Rajevs atspēkoja Rosļikova viedokli, ka Nacionālie bruņotie spēki nekonsultēsies ar pašvaldību, ja būs jāveic militāras darbības:
"Ar to mēs atšķiramies no Krievijas armijas. (..) Armijas viens no uzdevumiem ir aizsargāt civiliedzīvotājus, un bez sarunas ar pašvaldību tas nav iespējams."
"Ieceļot mērus vai izvēloties mērus, jāsaprot, ka ir vajadzīgi cilvēki, kas ir lojāli šai valstij un ir gatavi šo valsti aizstāvēt," akcentēja Rajevs.
Jo īpaši būtiskas pašvaldības vadītāju pilnvaras var izrādīties X stundā, kad lēmumus jāpieņem valstij lojāliem un prognozējamiem cilvēkiem, papildināja deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica un Jānis Skrastiņš no "Jaunās Vienotības".
"Ļoti bīstams precedents būtu mērs, kurš būtu gatavs par Jūdasa grašiem pārdot savas valsts drošību.
Pašvaldības var būt savas valsts mugurkauls, tās atbild par infrastruktūru, kas var būt izšķiroša valsts apdraudējuma gadījumā. Tādēļ šis ir ļoti svarīgs likumprojekts," teica Kalniņa-Lukaševica.
"Ņemot vērā arī tās izmaiņas, ko piedzīvojuši pašvaldību civilās aizsardzības plāni par infrastruktūras objektiem, kas ar tiem notiek un kas tos apsargā, pa kuriem ceļiem sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pārvietojas militārā tehnika, kur paliek iedzīvotāji, kā tiek organizēta evakuācija – tā visa ir ierobežotas pieejamības informācija un ar to ir jāstrādā pašvaldības pirmajām amatpersonām, nevis kādiem citiem," norādīja Skrastiņš.
Deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība) skaidroja, ka pielaides esamība vēl nenozīmē, ka automātiski ir pieeja visiem valsts noslēpumiem. Tās būs ārkārtas situācijas, galējā variantā – kara apstākļos. Turklāt lēmumu nepiešķirt pielaidi var pārsūdzēt tiesā. "Bažām, ka to [pielaidi] izmantos politiskiem instrumentiem, absolūti nav pamata," uzsvēra Kols.
Viņaprāt, arī valsts kapitālsabiedrību vadībai – valdes, padomes locekļiem – būtu nepieciešama pielaide, īpaši uzņēmumiem, kuri ir valsts kritiskā infrastruktūra.
Ko paredz jaunās prasības?
Paredzēts, ka pašvaldība pieprasījumu kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās pielaides piešķiršanu mēram un viņa vietniekam nosūtīs ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc viņa ievēlēšanas amatā. Šāds termiņš noteikts arī attiecībā uz izpilddirektoru un viņa vietnieku.
Šī prasība attieksies uz mēriem un viņu vietniekiem, kas tiks ievēlēti pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām. Ja šajā laikā kāda dome tiek atlaista un notiek jaunas domes vēlēšanas, prasība par speciālo atļauju attieksies arī uz jaunievēlēto mēru un viņa vietnieku.
Ja pielaide netiks saņemta, tā būs politiska izšķiršanās, vai mērs vai viņa vietnieks zaudēs amatu, iepriekš uzsvēruši prezidenta padomnieki.
Tādā situācijā rīcība būs politisks process, taču domes neizlēmības gadījumā lēmumu var pieņemt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, iepriekš akcentējuši komisijas deputāti.
Savukārt izpilddirektoriem un viņu vietniekiem pielaide būs jāprasa jau pēc 2024. gada 1. jūnija. Ja pielaide valsts noslēpumam netiks saņemta, amatpersona jāatbrīvo no amata, paredz Saeimā atbalstītais likumprojekts.
"Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina pilna mēroga militāru ofensīvu pret Ukrainu, nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstiski un sabiedriski nozīmīgi pienākumi, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju," uzsvērts Valsts prezidenta vēstulē, iesniedzot likumdošanas iniciatīvu Saeimā.
"Šādas prasības noteikšana vadošajām pašvaldību amatpersonām nav pašmērķis vai politiska iegriba, bet gan objektīva nepieciešamība."
Likumprojekta autori arī norādījuši, ka speciālo atļauju saņemšana būtiski uzlabos valsts un pašvaldību sadarbību, kā arī garantēs, ka valsts var dalīties ar aizsargājamu informāciju.
Izmaiņas būtu papildu kontroles mehānisms, ja vēlēšanu rezultātā pie varas pašvaldībās nonāktu populistiski un valstij nedraudzīgas intereses pārstāvoši politiskie spēki. Šo pieeju izprot un atbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis:
"Ja tas ir mēģinājums sakārtot lojalitātes jautājumu pret valsti, tad, manuprāt, šodien viennozīmīgi mēs nedrīkstētu šaubīties ne par viena cilvēka lojalitāti [pašvaldībās], it īpaši vadībā. Mēs, protams, katrs gribam būt pārliecināti, ka tie cilvēki, kurus mēs esam ievēlējuši, ir lojāli un spējīgi strādāt visos līmeņos.
Arī mēs kā iedzīvotāji gribam skaidri saprast, kāpēc tai vai citai šajā gadījumā pašvaldības amatpersonai šī pieeja [darbam ar valsts noslēpumu] tiktu liegta. Pat gadījumā, ja tiešām būs, tie būs ļoti reti gadījumi. Tā noteikti nebūs sistēma."
Līdz šim pielaides darbam ar valsts noslēpumu ir valsts augstākajām amatpersonām, ministriem, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ģenerālprokuroram, valsts kontrolieriem, Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes komandieriem un citām amatpersonām kopumā ap 20 amatu pozīcijās.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs rosinājis noteikt pašvaldību vadošajām amatpersonām obligātu prasību pēc pielaides valsts noslēpumam. Pēc prezidenta teiktā, tas uzlabos pašvaldību sadarbību ar valsts aizsardzības un iekšlietu struktūrām.
Pašvaldību pārstāvji izprot, kāpēc šāds likums vajadzīgs, tomēr norāda arī uz riskiem, tajā skaitā pielaižu piešķiršanas procesa necaurspīdīgumu.
