Pērn, pēc tam kad Krievija sāka karu pret Ukrainu, Zemessardze saņēma pat 5000 pieteikumu, uzņemti 2500 jauni zemessargi, bet šogad ir aptuveni 1000 pieteikumu, pastāstīja Pudāns.
Joprojām ir vairāki simti kandidāti, kuri vēl nav uzsākuši militāro apmācību, gaidot savu kārtu, un Zemessardze koncentrējas uz šo brīvprātīgo sagatavošanu, lai viņi kļūtu par zemessargiem.
Pudāns sacīja, ka pērn ievērojami pieaugusi interese no Rīgas iedzīvotājiem, topošo zemessargu profesijas un nodarbes ir visdažādākās.
Savukārt no dažādām vecuma grupām lielāka interese ir cilvēkiem 30–40 gadu vecumā, ko Pudāns skaidroja ar zināmu briedumu un izpratni, ka cilvēkiem ir atbildība ne tikai par sevi un savu ģimeni, bet arī par savu valsti.
Viņš atklāja, ka atlases procesā atbirst aptuveni 10%–15% interesentu.
KONTEKSTS:
Zemessargu skaits Latvijā jau pārsniedzis 10 000. Kopš Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā interese par iestāšanos Zemessardzē kļuvusi vairākas reizes augstāka nekā iepriekš.
Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai Zemessardzē līdz 2024. gadam ir jābūt 10 000 cilvēku, bet līdz 2027. gadam – 12 000. Pērn Latvijā bija aptuveni 8100 aktīvu zemessargu.
