Pārkāpēji paliek nesodīti
Šā gada astoņos mēnešos ar fotoradariem fiksēti vairāk nekā 34 000 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kas izdarīti ar spēkratiem, kuri reģistrēti ārpus Eiropas Savienības. Visbiežāk noteikumi pārkāpti ar Ukrainā un Krievijā, kā arī Moldovā reģistrētiem spēkratiem. Daudz mazāk – ar auto no Baltkrievijas, Gruzijas, Kazahstānas, Kirgizstānas.
Ir vairāki desmiti braucēju, kuri fotoradaram pārāk ātri garām patraukušies pat vairākus desmitus reižu.
Valsts policijas darbinieki šogad par pārkāpumiem, piemēram, Krievijas pilsoņiem izrakstījuši 503 protokolus. Šie sodi nepaliek nesamaksāti, jo Administratīvās atbildības likums ļauj policijai aizturēt vadītāja apliecību, līdz pārkāpējs sodu nomaksājis.
Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta eksperts Ronalds Petrovskis Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē atzina, ka
valstī trūkst reģistra par trešajās valstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem Latvijā. No tā izriet arī nespēja šo auto vadītājus sodīt par radaros fiksētajiem pārkāpumiem.
"Mums ir risinājums par Eiropas Savienības valstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem, lai pārkāpuma gadījumā piekļūtu to īpašniekiem, bet trešo valstu pilsoņi apzinās, ka ar mūsu likumos nostiprinātajiem līdzekļiem neko nevar izdarīt, un viņi vienkārši ignorē šos fotoradarus," atzina Petrovskis.
Ceļu satiksmes likums jau sen noteic, ka ilgākai lietošanai Latvijā trīs mēnešu laikā jāpārreģistrē ārvalstīs reģistrēti transportlīdzekļi. Taču arī tas bieži netiek izdarīts.
Iespējamais risinājums – auto deklarēšana
Lai cīnītos ar šo problēmu un nesamaksāto sodu krāšanos, Satiksmes un Tieslietu ministrija gatavo risinājumu – šādus auto jau drīzumā varētu uzdot deklarēt Latvijā. Jāpaskaidro, ka pārreģistrēt automašīnu nozīmē, ka tai ir Latvijas numurs, bet deklarēšana neprasa mainīt numura zīmi.
"Fotoradari konstatētu, ka ar konkrētu transporta līdzekli ir izdarīts pārkāpums, šī informācija tiktu uzkrāta, un
likumā būtu noteikti jānoteic, ka automašīnas deklarētājs ir pielīdzināms transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam. Tad mums būtu tiesiskais pamats brīdī, kad šo transporta līdzekli aptur uz ielas, saukt pārkāpēju pie atbildības,"
skaidroja Tieslietu ministrijas vecākā juriste Natālija Laveniece-Straupmane.
Tieslietu ministrija gatavo piedāvājumu
Saistībā ar Krievijā reģistrētu spēkratu atrašanos Latvijā patlaban atskaites punkts varētu būt Eiropas Komisijas regula. Tā noteic liegumu no 12. septembra iebraukt Eiropas Savienībā ar Krievijā reģistrētiem spēkratiem, taču sankcijas neattiecas uz Baltkrievijā reģistrētiem auto, norādīja Ārlietu ministrijas Juridiskās direkcijas vadītāja.
"Apvienotā saraksta" frakcijas deputāta Andra Kulberga pieteiktie Ceļu satiksmes likuma grozījumi uzdotu Latvijā esošos Krievijā un Baltkrievijā reģistrētos spēkratus pārreģistrēt Latvijā trīs mēnešu laikā kopš regulas spēkā stāšanās jeb līdz decembra vidum vai arī ar likumu noteikt prasību tiem doties prom.
Joprojām bez atbildes ir arī jautājums, vai nepārreģistrētos auto no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā tiešām varēs konfiscēt. Tieslietu ministrija šonedēļ piedāvās Saeimai regulējumu par auto pārreģistrēšanu vai izbraukšanu no Latvijas teritorijas.
Priekšlikumu aizvien nepārreģistrētos auto jau gada nogalē ļaut konfiscēt un nodot izmantošanai Ukrainā rosināja Saeimas deputātu grupa ar Andri Kulbergu priekšgalā, taču ministriju pārstāvji otrdien šo rosinājumu nekomentēja.
Vienlaikus likuma izmaiņu laikā vēl būs jātiek skaidrībā, kā būtu iespējams reaģēt par tiem Krievijā reģistrētajiem auto, kas iebraukuši Eiropas Savienībā pirms 12. septembra un ilgstoši neuzturas Latvijā, bet bieži pārvietojas pāri atvērtajām robežām. Iespējams, atbildi uz šo jautājumu izlasīsim Tieslietu ministrijas piedāvātajā regulējumā.
