Apbraukājot vairākus Dobeles novada ciemus, pie ēkām visvairāk redzamas jumtu un logu paliekas.
Dobeles novada dome ir uzstādījusi padsmit atkritumu nodošanas konteinerus visvairāk skartajās apdzīvotajās vietās.
Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis (Latvijas Zemnieku savienība) norādīja: "Papildus arī nomājam šobrīd no Jelgavas, sevišķi šos konteinerus, lai varētu izvietot visās vietās, kur vien ir nepieciešams. Pēc iespējas ātrāk arī savākt. Protams, tur kur jau ir izvietoti, tur pildās šie konteineri. Dažs labs ir arī divreiz, trīsreiz iztukšots."
Zelmeņos ir uzstādīti trīs atkritumu nodošanas konteineri, kuros iedzīvotāji var nodot vētras laikā norautos šīfera jumtus. Iedzīvotāju aktivitāte ir milzīga, jo divi konteineri ir aizvesti uz nodošanas punktiem. Trešais – dažu stundu laikā jau pilns.
Iedzīvotāji par pašvaldības pretimnākšanu ir gandarīti.
Zelmeņu iedzīvotājs Viktors sacīja: "Kraujam kaut kādās kastēs, kraujam mašīnā iekšā un vedam ārā. Mēs tagad gaidām šīferi, lai vestu. Es tagad atbraucu apskatīties, vai ir, kur likt. Jāpagaida, kamēr atnāks jaunie konteineri."
Arī Dzeguzēnos novietoti divi konteineri būvgružiem. Ciemā gan vīriešu esot maz, tāpēc gados vecās kundzes pašu spēkiem izveidojušas saplosītā jumta atlieku čupas un pašas arī gružus nesīs uz konteineriem.
Dobeles novada iedzīvotāja Elīna pauda: "Māsai, rekur, tur stāvēja mašīna un šīferis kā lidoja... Ne tikai šīferis, bet arī viss jumts un viss karkass, un viņš lidoja tieši uz mašīnas. Un mašīna tagad ir bez stikliem."
Savukārt Dobeles novada iemītniece Aļesja stāstīja: "Mēs uzreiz braucām, kad tas viss beidzās, un paši vācām čupiņās, tur ir salikts."
Aļesja gan stāstīja, ka ir arī cilvēki, kuri atsaucās uz palīdzības saucienu un ziedo jaunam jumtam nepieciešamos materiālus: "Mums apmēram vajag pusei jumtam – 150 kvadrātmetri. Te es nesaprotu no tā, bet tik daudz nebūs. Mums ļoti palīdz mana draudzene. Viņa ielika "postu" [ierakstu sociālajos tīklos] un tad cilvēki vienkārši atsaucās."
Valsts vides dienestā (VVD) atzina, ka būvgruži, kuru sastāvā ir azbests, ir uzskatāmi kā bīstamie atkritumi un tos ir svarīgi nošķirt no pārējiem būvgružiem. Ar azbestu saturošajiem materiāliem strādājot, obligāti jāvelk cimdi un sejas maskas.
VVD Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs norādīja: "Ja azbesta daļiņas nonāk uz ādas, tas var radīt kairinājumu, alerģiskas rekcijas. Bet, putekļu veidā nonākot cilvēka elpceļos, azbesta nogulsnējumi var būt par cēloni ļoti nopietnām slimībām. Tajā skaitā arī onkoloģiskām saslimšanām. Šis slimības attīstīšanās periods ir gana ilgs. 15 līdz 20 gadi pēc pirmās saskares ar azbestu."
Tikmēr Latvijas Apdrošinātāju asociācijā atzīmēja, ka mājas ar šīfera jumtiem, kuru sastāvā ir azbests, apdrošināt var.
KONTEKSTS:
Pirmdien, 7. augustā, Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pērkona negaisa dēļ saņēma aptuveni 300–330 izsaukumu. Ziņots par lauztiem kokiem, bojātām automašīnām, ēkām, norautiem jumtiem. Visvairāk izsaukumu saņemts no Rīgas un tās apkārtnes, no Daugavpils un Dobeles novada. Taču šajās vietās ir atšķirīgi postījumu apmēri.
Pērkona negaisa laikā Latgalē gājis bojā cilvēks, kuram uzkrita koks. Vēl astoņi cilvēki vētrā ir cietuši, cilvēkiem uzkrituši koki, vienā gadījumā – jumta gabals, cilvēki cietuši arī no krusas graudiem.
