Spiegošanā apsūdzētajam Ādamsonam tiesa līdzās astoņu gadu un sešu mēnešu cietumsodam noteica papildu divu gadu probācijas uzraudzību. Sodā ieskaitīs laiku, ko Ādamsons pavadījis aizturēšanā un apcietinājumā
Šajā lietā par vainīgu atzīts arī bijušais Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Genādijs Silonovs, kuram piespriesta brīvības atņemšana uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, kā arī divu gadu probācijas uzraudzība. Arī Silonovam, kurš tiesas sēdei pieslēdzās attālināti no Centrālcietuma, sodā ieskaitīs laiku, kas pavadīts aizturēšanā un apcietinājumā.
"Lietā tika konstatēts, ka Jānis Ādamsons nelikumīgi, sistemātiski un mērķtiecīgi vāca un ar Krievijas Federācijas pilsoņa un bijušā Valsts drošības komitejas darbinieka Genādija Silonova starpniecību nodeva neizpaužamas ziņas un citas ziņas ārvalstu organizācijai, proti, izlūkdienestam, kas šajā gadījumā bija Krievijas Federācijas Federālais drošības dienests," norādīja Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Erlens Ernstsons.
Savukārt Silonovs Krievijas drošības dienesta uzdevumā vācis neizpaužamās ziņas. "Un to starpā bija ziņas, kas sniedza diezgan lielu ieskatu gan Latvijas valsts iestāžu, gan tiesību aizsardzības iestāžu, gan valsts drošības iestāžu darbā, kā arī
šīs ziņas saturēja informāciju par valsts aizsardzības sistēmu.
Šīs ziņas saskan ar Nacionālās drošības koncepcijā identificētajiem Krievijas specdienestu mērķiem pret Latvijas Republiku," sacīja tiesnesis.
Gan Ādamsons, gan Silonovs vainu noliedz un sola pirmās tiesu instances spriedumu pārsūdzēt.
"Es savu vainu neesmu atzinis un negrasos to darīt. (..) Manā ieskatā pierādījumu nav un nav bijuši," sacīja Ādamsons.
"Mans dēls savu vainu neatzīst. Tiesas lēmumam mēs jau bijām sagatavojušies. Pēc prokurora debašu runas mēs jau neko citu negaidījām. Ir tieši tādi sodi, kā viņš prasīja," sacīja apsūdzētā māte Gaļina Silonova.
Jāatzīmē, ka apmeklētāju soli šajā sēdē patiešām bija pilni. Spriedumu noklausīties bija ieradies vēl kāds bijušais deputāts no "Saskaņas" – Igors Pimenovs. Viņš gan tiesas zāli ātri pameta.
Savukārt prokurors spriedumu neplāno pārsūdzēt, jo tiesas piespriestais sods ir tieši tāds, kādu apsūdzības uzturētājs bija lūdzis. Lietā ir vairāki desmiti epizožu.
Prokurors Juris Ločmelis: Viņi nenoliedz, ka ilgstoši bija pazīstami. Viņi liecina, ka viņu starpā pastāvēja draudzīgas attiecības vismaz kopš 2016.gada. Tikās faktiski vairāk nekā 100 reizes, izmeklēšanā ir pierādīts.
LTV: Vai ir pierādīts, ka Silonovs ir saistīts ar Krievijas drošības dienestu?
Lietā tādas tiešas informācijas nav. Tā ir meklējama operatīvajā lietā, bet neko smalkāk es šajā lietā komentēt nevaru. Jo tas ir valsts noslēpums.
Arī tiesnesis norādīja uz pierādījumiem, ko guvis Valsts drošības dienests, tāpēc tie nav publiski izpaužami.
Apsūdzība spiegošanā
2021. gada vasarā aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturēja Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu, bet gada nogalē deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā. Nauda tika iemaksāta 5. janvārī. Ādamsonam prokuratūra bija liegusi pildīt toreizējā Saeimas sasaukuma deputāta pienākumus.
Kopā ar politiķi tiek apsūdzēts Padomju Latvijas Valsts drošības komitejas darbinieks Genādijs Silonovs, kuru izmeklētāji saista ar Krievijas Federālo drošības dienestu.
Izmeklēšanas laikā iegūti pierādījumi, ka Ādamsons ticies ar Silonovu vismaz kopš 2015. gada. Likumsargi piefiksējuši vairāk nekā 100 tikšanās, ziņoja LTV raidījums "De facto".
Ādamsons esot mutiski un rakstiski Krievijas pilsonim nodevis informāciju, kas bija gan pieejama publiski, gan zināma viņam kā deputātam, piemēram, par NATO vienībām, gan iegūta neformālā ceļā. Prokurors Juris Ločmelis kā piemēru minēja Ādamsona nodotās kompromitējošās ziņas par Valsts drošības dienestu un citām tiesībsargājošām iestādēm, kas Krievijai varētu noderēt, citstarp Latvijas amatpersonu vervēšanā.
Ādamsons tiesā kategoriski noliedza informācijas nodošanu Federālajam drošības dienestam. Viņš gan necentās slēpt pazīšanos ar Silonovu. Runājuši par daudz ko, sākot ar hokeju un beidzot ar ārpolitiku. Esot arī pārsprieduši Ādamsona ideju pagarināt "Rail Baltica" dzelzceļa līniju līdz Murmanskai vai Arhangeļskai.
Bijušas reizes, kad Ādamsons lūdzis Silonovam nodot radiem un paziņām Krievijā kādu informāciju, grāmatas vai pat cigārus. Silonovs pēc Ādamsona intereses ievācis ziņas par Krievijas pilsoņiem, kas saistīti ar organizēto noziedzību.
Prokurora ieskatā Ādamsons par spiegošanu saņēmis atlīdzību – nauda pārskaitīta Ādamsona meitai Krievijā. Ādamsons to sauc par absurdu – viņš pats esot nodevis Silonovam naudu – parasti 100–200 eiro ik pāris mēnešos, lai viņš to Krievijā ieskaitītu Ādamsona meitas kontā. Prokurors gan ir pārliecināts, ka tie bija Krievijas maksājumi Ādamsonam.
Ilggadējais deputāts
Ādamsons, kuram pašlaik ir 67 gadi, kopš 90. gadiem ieņēmis dažādus politiskus amatus. Kā dažādu politisku spēku pārstāvis viņš bijis iekšlietu ministrs, Saeimas deputāts, Rīgas domes deputāts. Piemēram, 1999. gadā Ādamsons atbrīvots no Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja amata, jo nav saņēmis pielaidi darbam ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem.
Strādājis vairākos Saeimas sasaukumos, kur ievēlēts no partijas "Saskaņa" saraksta.
Ādamsons kā bijušais PSRS robežsardzes virsnieks jau gadiem ilgi ir saņēmis Krievijas maksāto militāro pensiju. Pēdējos gados tās apmērs bijis 8400 eiro gadā jeb 700 eiro mēnesī, atsaucoties uz Ādamsona amatpersonas deklarāciju, ziņoja LTV.
Savulaik Eiropas Cilvēktiesību tiesa apmierināja Ādamsona sūdzību pret Latvijas valsti par aizliegumu viņam kā bijušam VDK virsniekam kandidēt Saeimas vēlēšanās un piesprieda valstij izmaksāt Ādamsonam kompensāciju 10 000 eiro apmērā.
