Apsūdzības spiegošanā Saeimas deputāts Jānis Ādamsons noraida un savu vainu pilnībā noliedz. Viņš norādījis, ka bijušas tikai sarunas, nevis spiegošana. Sarunas, par kurām viņš runā, visticamāk, bijušas ar Krievijas pilsoni Genādiju Silonovu.
Kā izpētīja raidījums “De facto”, Silonovs varētu būt starpnieks informācijas nodošanā Krievijas izlūkdienestiem. Arī ceturtdienas tiesas sēdē prokurors Juris Ločmelis ziņoja, ka Valsts drošības dienests (VDD) pretizlūkošanas procesā ir ieguvis ziņas par Silonova saistību ar Krievijas federālo drošības dienestu.
"Manā rīcībā nekad nav bijusi informācija, ka Genādijs ir kaut kādā veidā saistīts ar kaut kādiem izlūkdienestiem," sacīja Ādamsons.
"Vadoties no Valsts drošības dienesta sniegtajām ziņām, Ādamsona nodotā informācija varētu būt nodarījusi potenciāli lielu kaitējumu Latvijas valsts interesēm," norādīja prokurors Juris Ločmelis.
Kaut arī Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņš bija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis. Komisijā viņam bija iespēja iepazīties ar ierobežotas pieejamības informāciju.
"Vienā komisijas sēdē ieguva ierobežotas pieejamības informāciju par NATO partnervalstu karaspēku vienību izvietošanu Latvijā, ko viņš arī nodeva līdzapsūdzētajam Silonovam," pastāstīja prokurors.
Neoficiāli ir zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2".
Savukārt apsūdzētā Krievijas pilsoņa Genādija Silonova advokāti tiesas sēdē vērsa uzmanību tam, ka ne viņiem, ne apsūdzētajam nav pilnvērtīgu iespēju iepazīties ar lietas materiāliem, jo daļa informācijas ir slepena.
Silonovs sacīja, ka tas ierobežo viņa tiesības uz aizstāvību.
Ādamsons tiesai lūdza atcelt viņam piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu pildīt 13. Saeimas deputāta pienākumus. Viņš argumentēja, ka tādēļ nesaņem Saeimas deputāta algu un arī slimības pabalstu nevar saņemt. Tiesa lūgumu noraidīja.
KONTEKSTS:
Pērn vasarā aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturēja Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu, bet pagājušā gada nogalē tiesa deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā. Nauda tika iemaksāta 5. janvārī. Ādamsonam prokuratūra liegusi pildīt 13. Saeimas deputāta pienākumus.
Ādamsons patlaban ir apsūdzētā statusā. Tāpat šajā lietā par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot ārvalsts izlūkdienestam tieši, kā arī citu ziņu nelikumīgu vākšanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā apsūdzēts arī Krievijas pilsonis, bijušais valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Genādijs Silonovs.
