Šūnu apraides paziņojums ir līdzīgs īsziņai, bet tas darbojas, izmantojot citu sakaru kanālu. Visi mobilo sakaru operatori un arī tālruņu modeļi šo risinājumu atbalstot.
Brīdinājumu varētu aizsūtīt gan mobilo sakaru lietotājiem visā Latvijā, gan mērķēt to uz konkrētu apdraudējumu vietu.
VUGD vadītāja vietnieks Ivars Nakurts skaidroja, ka, ieviešot šo efektīvāko apziņošanas rīku, cilvēkus operatīvi varēs brīdināt arī par laika apstākļu riskiem.
"Šo paziņojumu var aizsūtīt uz ģeogrāfisko apgabalu, kur ir iespējams apdraudējums, norādot arī to, kāds ir apdraudējums un nepieciešamā cilvēku rīcība," skaidroja Nakurts, norādot, ka 2021. gadā valdība rīka ieviešanu atbalstījusi, bet pērn piešķirts finansējums. Šobrīd norit iepirkuma procedūra. "Ja viss ies gludi ar iepirkumiem, tad mēs ceram, ka 2024. gada vasarā šādu rīku varētu ieviest Latvijā," sacīja VUGD pārstāvis.
Pēc postošās vētras nedēļas sākumā cilvēki sociālajos tīklos vaicāja, kāpēc par iespējamiem vētras riskiem jau šobrīd nevarētu izmantot iedzīvotāju apziņošanu ar īsziņām.
"Tikko biju Polijā, kāpām Tatros, un 2 reizes atnāca ziņa, ka tuvojas stipra vētra un negaiss, nākošajā dienā no rīta atnāca ziņa, ka tuvojas stipras lietusgāzes, un abās reizēs aicinājums sargāt sevi un mantas. SMS atnāca angļu valodā," mikroblogošanas vietnē "X" (iepriekš "Twitter") norādīja kāda lietotāja.
"Ja nāk tāds orkāns, domāju, ka vajadzēja brīdināt ar SMS, radio un medijos arī, nevis kā parastas ziņas," uzskata kāds cits.
"Stāsts par to, kādā līmenī mums ir civilā aizsardzība. Par ārkārtas situācijas tuvošanos nevis visiem tiek nosūtīta brīdinājuma SMS uz telefonu, bet gan tiek "ierakstīts tviterī"," vēsta vēl kāds.
Arī Dobeles novada domes vadītājs Ivars Gorskis (Latvijas Zemnieku savienība) norādīja, ka vairāk cietušo pagastu iedzīvotājiem kāds papildu brīdinājums šajā situācijā bijis īpaši nepieciešams.
Tikmēr Nakurts skaidroja, ka VUGD aicinājis šādu rīku ieviest jau 2014. gadā, pēc tam, kad to kā pirmā no Baltijas valstīm ieviesa Lietuva. "Taču – kā vienmēr – iekšlietu jomā bija cīņa par prioritātēm un finanšu līdzekļu pieejamību," sacīja Nakurts.
Runājot par esošo situāciju, VUGD šobrīd ekstrēmu laika apstākļu gadījumā izmanto pastiprinātus paziņojumus plašsaziņas līdzekļos, tomēr neveic agrīnu brīdināšanu, izsūtot iedzīvotājiem SMS, jo konkrētās vētras postījumu vietas iepriekš pietiekami savlaicīgi un precīzi nevar prognozēt.
Proti, īsziņu izsūtīšana šādos gadījumos būtu pārlieku lēna, un tas laika gaitā iedzīvotājiem liktu zaudēt uzticamību šiem paziņojumiem.
"Apziņošana ar SMS ir salīdzinoši lēna, piemēram, lai viens operators nosūtītu tikai saviem klientiem šo apziņošanas informāciju, tas varētu prasīt sešas stundas," skaidroja Nakurts. "Tas būtu labākajā gadījumā. Ar vēl citu operatoru veiktspēju ziņa var atnākt arī pēc 8, 10 vai pat 12 stundām."
Arī nākotnē ir skaidrs, ka ne visur, kur cilvēki saņems brīdinājumu telefonā, stihija ieradīsies. Jābūt arī sabiedrības izpratnei, ka šādus brīdinājumus nevajag uztvert kā maldinošus, ja stihija tomēr konkrētu vietu nepiemeklē, jo tas ir brīdinājums.
VUGD aicina iedzīvotājus pastiprināti ieklausīties arī šobrīd laika ziņu brīdinājumos vai paziņojumos dienestu sociālo tīklu kontos.
Plānots, ka minētā šūnu apraide izmaksās ap 4,3 miljoniem eiro. Šobrīd iepirkuma pirmajā kārtā pieteikušies pieci pretendenti, kuri tiek izvērtēti.
KONTEKSTS:
Pirmdien, 7. augustā, Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.
