Satversmes tiesa šā gada februārī lēma, ka pret vienu no Latvijā dzīvojošām Krievijas pilsoņu grupām nav ievērota līdzvērtīga attieksme. Tās ir personas, kuras 1992. gadā saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, ja vien viņiem šeit bija dzīvesvietas pieraksts. Latviešu valodas pārbaudes eksāmens būs jākārto arī viņiem.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") skaidroja, ka daļa no viņiem ir bijuši Latvijas nepilsoņi, daļa – Latvijas pilsoņi, kas pieņēma Krievijas pilsonību.
Minētajā grupā ir arī atvaļinātas Krievijas militārpersonas un viņu ģimenes locekļi.
Valodas pārbaudes nokārtošanai tiks dots gads, un iespēja kārtot eksāmenu būs divreiz. Kompetentās iestādes arī veiks padziļinātu pārbaudi, lai izvērtētu, vai persona nerada draudus valsts drošībai.
"Pat ja persona zina valodu vai nav pakļauta eksāmeniem, bet rada drošības riskus, tā var tikt pakļauta izraidīšanai," piebilda ministrs.
Grozījumi varētu attiekties uz aptuveni 4800 personām, bet aptuveni puse no viņiem ir sasnieguši 75 gadu vecumu, tāpēc no valodas pārbaudes varētu tikt atbrīvoti.
Satversmes tiesa savā spriedumā gada sākumā norādīja, ka krievu valoda nav priviliģētāka pār citām svešvalodām un arī 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas ir nepieciešams novērst padomju okupācijas sekas.
