Viņš skaidro, ka patlaban svarīgi ir vienoties un panākt visu lauksaimnieku iesniegto prasību akceptu, tāpēc nākamās nedēļas laikā turpināsies sarunas ar valdības un ierēdniecības pārstāvjiem.
"Vienlaikus Rīgas domē tiks iesniegti nepieciešamie dokumenti lauksaimnieku protestiem februārī galvaspilsētā, jo tuvākās nedēļas būs izšķirošas. Tuvākais laiks parādīs, vai politiķu un ierēdņu apņemšanās aktīvi strādāt visas lauksaimniecības nozares labā nav tikai īslaicīgs solījums," norāda Lazdiņš.
Tāpat viņš pauž "pozitīvu piesardzību" par sarunu gaitu ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) un ministrijas pārstāvjiem.
Taču, lai gan biedrībā tikšanos ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) uztver kā veiksmīgu, pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība" (JV)) joprojām vēl ir "atvērti jautājumi".
Tostarp Lazdiņš min, ka pēdējās nedēļas laikā nozare ir saskārusies ar dažāda veida "uzbrukumiem" no to uzņēmumu puses, kuri ir kategoriski pret lauksaimnieku prasībām par tūlītēju importa aizliegumu Latvijā visiem pārtikas produktiem un lopbarībai, kas tiek ievesta no Krievijas un Baltkrievijas.
Pēc Lazdiņa vēstītā, ceturtdien, 15. februārī, Saeimā varētu skatīt likumprojektu par liegumu Latvijā importēt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktus.
Tāpat biedrībā vērš uzmanību, ka joprojām uz priekšu nav pavirzījies jautājums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem. Šonedēļ ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem ir diskutēts par metodiku, bet biedrībā norāda, ka PVN likmes atjaunošana konkrētai produktu grupai ir politisks lēmums un no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) puses lauksaimnieki joprojām tiek ignorēti.
Tāpat "Zemnieku saeimā" informē, ka piektdien kopā ar Zemkopības ministriju (ZM) turpinās darbs pie prasības samazināt birokrātiju lauksaimniecības nozarē.
Lazdiņš atgādina, ka šī brīža ministrijas izstrādātā tiešsaistes atskaišu sistēma lietotājam nav draudzīga. Tā ir ar tehniskām nepilnībām, ikdienā lauksaimniekiem radot papildu problēmas. Savukārt atbilstoši Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskajam plānam ir pieņemtas absurdas, sadrumstalotas un neloģiskas prasības lauksaimniekiem, kuru izpilde un tās pierādīšana prasa vērā ņemamus papildu laika un finanšu resursus.
Viņš pauž cerību, ka nākamnedēļ jautājums par lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu tik atspoguļots Ministru kabineta (MK) noteikumos.
Vienlaikus biedrībā norāda, ka pozitīvi vērtējamas izmaiņas normatīvos par plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmās. Tās iesniegtas Tiesību aktu portālā, un līdz ar to notiek process, lai jautājumu izskatītu MK sēdē.
Savukārt jautājumā par Latvijas atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes lietošanas ierobežojumiem "Zemnieku saeima" ieplānojusi tikšanos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).
"Mēs nedrīkstam akli piekrist Eiropas noteikumiem un valsts līmenī necīnīties par atbalstu Latvijas zemniekiem. Ja zemes īpašnieks ir ņēmis lielus kredītus, lai nopirktu zemi ražošanai, iekopis to, investējis tajā, bet vienā brīdī Latvijas politiķi faktiski aizliedz zemi izmantot ražošanā; to uz saviem pleciem nedrīkst iznest tikai zemes īpašnieks," uzsver Lazdiņš.
KONTEKSTS:
Protestos visā Latvijā 5. februārī piedalījušies ap 2000 lauksaimnieku, lēš akcijas rīkotāji – biedrība "Zemnieku saeima". Lauksaimnieki ar traktoriem, plakātiem un Latvijas karogiem bija izbraukuši ielās kopumā 16 Latvijas pilsētās.
Lauksaimnieku prasības ir:
- Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums bez pārejas perioda.
- 5% samazinātās PVN likmes atjaunošana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
- Birokrātijas mazināšana lauksaimniecības nozarē.
- Plašāka pieeja apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām.
- Atteikšanās no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja – mantojumā no iepriekšējiem ministriem saņemts daudz neatrisinātu problēmu, bet Zemkopības ministrijai ir skaidrs rīcības plāns.
