Arī pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā "Maskavas namā" kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā telpas iznomātas norisēm, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai. Šādas ēkas atrašanās pašā Rīgas centrā nav pieļaujama. Tā "Maskavas nama" pārņemšanas ieceri pamatoja Saeimas Nacionālās drošības komisija un Tieslietu ministrija.
Likumprojekta "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai" mērķis ir atspoguļots tā nosaukumā, uzsvēra Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība").
"Valdībai būs jālemj, ko darīt. Tātad, visticamāk, atsavināšana, tātad izsole un pārdošana. Valsts netaisās iedzīvoties un izmantot šo īpašumu, līdz ar to tā nav nacionalizācija.
Likumprojekta jau pats nosaukums skaidri saka, kāpēc mēs pārņemam šo īpašumu. Un tālāk, vairāki no mums ir izteikušies, es vēlreiz pateikšu: es uzskatu, ka valdībai jāpieņem lēmums šo namu izsolīt un iekasēto naudu nodot Ukrainai, lai atjaunotu Krievijas sabombardētās skolas vai bērnudārzus. Tieši šādiem mērķiem," pauda Latkovskis.
"Šis nams ilgstoši ticis izmantots kā Krievijas propagandas citadele Latvijā. Jā, principā tas ir augonis uz veselīgas miesas, kurš nekavējoties jāizgriež," turpināja Latkovskis.
Deputāta Latkovska izteikumi bija arī kā reakcija uz partijas "Latvija pirmajā vietā" deputāta Edmunda Zivtiņa atkārtotiem jautājumiem, cik valsts budžetā izmaksās pārņemtā nama uzturēšana. Ir zināms, ka, pārņemot ēku, būs jāsedz ap 36 000 eiro zemes nodokļa parāds, kā arī jāparedz ēkas uzturēšanas izmaksas, kas lēstas ap 460 000 eiro gadā.
Izdevumi budžetā neplānotu Saeimas lēmumu rezultātā ir apmaksājami no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un tā tas notiks arī šajā gadījumā, taču nav runas par ikgadējiem izdevumiem, uzsvēra Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka ("Jaunā Vienotība"). "Šie nebūs pastāvīgi izdevumi, kas radīsies šī normatīvā akta dēļ. Šie būs vienreizēji izdevumi līdz šī izdevuma atsavināšanai."
Pirms galīgā lasījuma likumprojektā bija iesniegti divi priekšlikumi. Kultūras ministre Agnese Logina no "Progresīvajiem" rosināja tā saucamo "Maskavas namu" Marijas ielā 7 paredzēt kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstībai. Viņas partijas biedrs satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") rosināja "Maskavas nama" saistību pārņēmējai Satiksmes ministrijai paredzēt vienreizēju dotāciju minēto izdevumu segšanai, kā arī nodot ēku apsaimniekošanā uzņēmumam valsts "Valsts nekustamie īpašumi". Tomēr ministri šos priekšlikumus atsaukuši un likumprojektu apstiprināšanai galīgajā lasījumā virzīs bez saturiskām izmaiņām.
Deputāti pieminēja arī "Rietumu bankas" aicinājumu nesteigties ar "Maskavas nama" pārņemšanu, lai neizprovocētu kādas reakcijas no Krievijas. Šīs ēkas īpašuma tiesības pirms vairāk nekā 20 gadiem nostiprinātas Maskavas pilsētas īpašuma departamentam. Taču šo namu nesargā tāda veida saistības kā konsulārās ēkas.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis no "Apvienotā saraksta" Latvijas Radio atzina, ka
"Maskavas nama" pārņemšanai var sekot Krievijas reakcijas. Bergmanis gan nekonkretizēja iespējamos Krievijas reakcijas soļus, norādot, ka Krievija ir neparedzama.
Bergmaņa domu otrdienas komisijas sēdē papildināja deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība): "Ir pilnīgi skaidrs: ja mēs vēršamies pret kaut ko, kas attiecas uz agresorvalsti, kas tai pieder un tamlīdzīgi, tad ir pilnīgi skaidrs, ka krievu propagandistiem, Kremlim tas nepatiks, bet mēs nevaram iet viņu pavadā."
Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc Saeimas lēmuma par tā saucamā "Maskavas nama" pārņemšanu. Lēmumu plānots pieņemt jau šajā ceturtdienā, no tā brīža ēku tās tagadējiem iemītniekiem būs jāatbrīvo septiņu dienu laikā.
Valdībai līdz marta beigām būs jāvirza ziņojums par turpmāko rīcību ar šo ēku.
KONTEKSTS:
Par "Maskavas namu" sauktā ēka Rīgā, Marijas ielā 7, pieder Maskavas pilsētas Īpašuma departamentam.
Īpašumam 2022. gada pavasarī, pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, ir uzlikts aizliegums to atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām. Savukārt 2023. gada decembrī Saeimā konceptuāli atbalstīta "Maskavas nama" pārņemšana valsts īpašumā, par ko galīgo lēmumu plāno pieņemt 11. janvārī.
Tikmēr Valsts drošības dienests izmeklēšanā atklājis, ka "Maskavas nama" vadība, iespējams, turpināja gūt materiālu labumu no šī nama telpām, kuru izmantošana atbilstoši starptautiskajām sankcijām pret Krieviju bija aizliegta.
Rīgā, Marijas ielā 7, ir reģistrētas vairāk nekā desmit organizāciju un uzņēmumu, piemēram, "Krievu biljarda federācija", "Krievu sabiedrība Latvijā", Latvijas mazākumtautību biedrību apvienība "Sadraudzība", Maskavas pilsētas valsts unitārā uzņēmuma "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs" pārstāvniecība, iepriekš leģionāru piemiņas pasākumu laikā Rīgā aizturētajam Jelgavas domes deputātam Andrejam Pagoram (Latvijas Krievu savienība) piederošā SIA "Pagors" un citas.
Maskavas nams" Latvijas galvaspilsētā tika atklāts 2004. gada maija beigās. Par godu šim notikumam Rīgā notika Maskavas dienas un Rīgā vizītē ieradās toreizējais Krievijas galvaspilsētas mērs Jurijs Lužkovs. Pasākumos piedalījās toreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs (LSDSP).
