Vai pārtikas paka ir labākais atbalstas nabadzīgajiem vai tomēr cita veida materiālā palīdzība, vai arī labāki ir sociālās iekļaušanas pasākumi - tas ir jāizlemj katrai no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Visām solīts atbalsts no Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajiem. Kā labāk palīdzēt nabadzīgajiem, nevalstiskajās organizācijās domas atšķiras. Vieni ir par pārtikas paku saglabāšanu, citi uzskata, ka tās rada atkarību un no tām labāk pamazām atradināties.
Labklājības ministrija saka - vismaz šogad pārtikas pakas vajadzētu saglabāt līdzīgi kā līdz šim.
Aptuveni četrus kilogramus smagas, ar Eiropas Savienības zvaigznēm marķētas un ar pilnpiena pulveri, sautētu cūkgaļu, makaroniem, griķiem, rīsiem, mannu un kviešu miltiem pildītas - tādas ir pārtikas pakas, kuras pēdējā gada laikā saņēma Latvijas trūcīgie, mazturīgie cilvēki un krīzes situācijā nonākušie. Kopš 2006.gada Latvijā izdalīti vairāki miljoni Eiropas Komisijas pārtikas paku. Šī programma nu ir beigusies, bet, visticamāk, pārtikas pakas nebūs vēsture.
"Par to, vai pārtikas palīdzība vispār ir nepieciešama, liecina kaut vai rindas, ko varam redzēt pie zupas virtuvēm," norāda Labklājības ministrijas pārstāve Sanita Silova. Latvijas Sarkanā krusta un ministrijas veiktās aptaujas liecina, ka pārtikas pakas joprojām ir nepieciešamas. Tām nauda varētu nākt no Eiropas Vistrūcīgāko atbalstīšanas fonda. Labklājības ministrijas piedāvājums ir šogad turpināt pārtikas palīdzību līdzīgi kā līdz šim, un savukārt no nākamā gada šo palīdzību papildināt ar citiem materiālās palīdzības veidiem. Gala lēmums vēl jāgaida.
Tiesa, vai pārtikas pakas joprojām ir labākais palīdzības instruments trūcīgajiem cilvēkiem, nevalstiskajās organizācijās domas dalās.
Pārtikas paku galvenā dalītāja - Latvijas Sarkanā krusta vadītājs Uldis Līkops atsaucas uz organizācijas pērn veiktu aptauju un pauž, ka pārtikas pakas arī turpmākajos gados jāsaglabā, taču diskutējams ir jautājums, cik lielā apmērā.
Ja mēs tagad viņiem tās pārtikas pakas nedosim, es baidos, ka būs sociāli ļoti skaļš process. Cilvēkiem tās tiešām ir vajadzīgas. Pēdējos gados pazudusi situācija, ka kāds tās maina pret alus pudeli," norāda Likops.
Savukārt labdarības organizācijas "ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta norāda, ka situācija kopš krīzes gadiem ir mainījusies. Viņa arī norāda, ka fonda naudu varētu izlietot tām iedzīvotāju grupām, kurām ir lielākais nabadzības risks, piemēram, daudzbērnu ģimenēm, viena vecāka ģimenēm un vientuļiem cilvēkiem. Dimanta uzsver, ka cilvēkiem jādod resursi, lai viņi būtu noteicēji pār savu dzīvi, nevis jāpieradina pie pārtikas pakām.
Pārtikas palīdzība vēl ir vajadzīga, bet, salīdzinot, kā tas bija krīzes laikā, kad cilvēki nevarēja atrast darbu un objektīvi nevarēja nopelnīt naudu, lai iegādātos pārtiku, tad šāda krīze ir garām, mēs nevaram mūžīgi turēties uz pārtikas pakām, tas arī degradē," uzver Dimanta.
Dimanta uzskata, ka pārtikas palīdzība cilvēkiem būtu nepieciešama krīzes situācijā, nevis ikdienā. Tāpēc diskusijās ar Labklājības ministriju "ziedot.lv" ieteica no pārtikas pakām pakāpeniski pāriet uz mērķētāku palīdzību, jo, pēc organizācijas domām, ne visiem nepieciešama standartizēta vienāda paka.
"Bet uz mērķētāku, piemēram, sadzīves preces - zobu birstes vai bērniem piena maisījumi un autiņbiksītes. Mūsu trūcīgo cilvēku nav tik daudz, lai mēs nevarētu saprast viņu individuālās vajadzības, nevis izsniegt standartizētu paku," skaidro Dimanta.
Pēc Labklājības ministrijas pārstāvju teiktā, iespējams, sākot ar nākamo gadu, pārtikas palīdzību varētu pakāpeniski mazināt un nabadzīgajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenēm piešķirt arī pirmās nepieciešamības preces. Tās varētu būt higiēnas, saimniecības preces, piemēram, autiņbiksītes zīdaiņiem.
Tiesa, gala lēmumi par šo programmu vēl nav pieņemti, norāda Labklājības ministrijā.
Visticamāk, martā varētu stāties spēkā regulējums par Eiropas Vistrūcīgāko atbalstīšanas fondu. Tam finansējums nāk no Kohēzijas politikas budžeta, iepriekšējā programmā no Lauksaimniecības garantiju fonda. Programma darbosies no 2014.gada līdz 2020.gadam, paredzot iespēju naudu izlietot līdz 2023.gadam. Latvijai šajā laika periodā Eiropas Savienības budžetā ieplānots 41 miljons eiro šī fonda vajadzībām. Taču būtiski ir tas, ka vēl ziemā tiks izdalītas pāri palikušās iepriekšējās programmas pārtikas pakas, un jaunas, visticamāk, nebūs ātrāk kā šā gada rudenī.