Latvijas atbalsts Ukrainai tuvojas 1% no iekšzemes kopprodukta. Valsts kancelejas pārstāve Egita Diure stāstīja, ka no 650 miljoniem lielākā daļa naudas – vairāk nekā 370 miljoni – ieguldīti militārajā ekipējumā.

"Tie ir bezpilota lidaparāti, helikopteri, ieroči, ekipējums, munīcija, prettanku ieroči, pretgaisa raķetes, arī degviela. Tas ir tas, ko Aizsardzības ministrija ir no saviem resursiem veltījusi Ukrainai," klāstīja Diure.

Kara bēgļiem no Ukrainas sniegta palīdzība 170 miljoni eiro, sākot no pārtikas pakām līdz sociālajiem pabalstiem un līdzekļiem latviešu valodas apguvei. Latvija 36 miljonu eiro apmērā veikusi starptautiskās iemaksas Eiropas Miera mehānismā, ANO Bērnu fondā, NATO Ukrainas palīdzības programmā un citos. Vairāk nekā 12 miljoni eiro ieguldīti Černihivas apgabala rekonstrukcijā, Ukrainai piešķirta arī humānā palīdzība 48 miljonu eiro apmērā. 

"Humānajā palīdzībā ietilpst medicīniskas ierīces, tehnika, medikamenti, atbalsts kritiskajai infrastruktūrai. No Valsts policijas, Valsts robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dažāds ekipējums un materiāltehnisks aprīkojums, mašīnas, kas ir glābšanas darbiem noderīgas. Nākotnē Latvija iesaistās kopā ar Lielbritāniju dronu koalīcijā, lai nodrošinātu Ukrainu ar droniem un iekārtu pilotu apmācības. Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu līdz uzvarai," norādīja Valsts kancelejas pārstāve.

Biedrības "Tavi draugi" vadītājs Ulvis Noviks stāstīja, ka uz Ukrainu nosūtīta humānā palīdzība aptuveni 5 miljonu eiro vērtībā, palīdzība sniegta vairāk kā 45 000 ukraiņu bēgļu. Lai gan komandas kodolu veido 15 cilvēki no Latvijas un tikpat brīvprātīgo no Ukrainas, biedrības brīvprātīgo skaits sasniedzis 5000. Noviks atzina, ka vienlaikus ziedotājos jūtams nogurums no kara.

"Lūgt to palīdzību ir arvien grūtāk, jo, pirmkārt, cilvēki vienkārši noguruši gan no šīs informācijas, gan no tā kara kā tāda, un, otrkārt, ja tā ekonomiskā situācija būtiski neuzlabojas, tad jau ir grūti ilgstoši atbalstīt kādu citu.

Līdz ar to mēs ļoti priecājamies un ļoti augstu novērtējam katru, kurš atrod iespēju daļu no saviem līdzekļiem tomēr ziedot arī labdarībai – gan automašīnu iegādei, gan vienkārši armijas atbalstam. Tāpat ir dažādi tādi individuāli projekti, kur vai nu kāda konkrēta organizācija Ukrainā lūdz atbalstu, vai kāda konkrēta armijas vienība. Es varu aicināt censties darīt visu iespējamo, lai šo karu mēs varētu kopīgiem spēkiem uzvarēt," pauda Noviks.

"Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta stāstīja, ka 90 labdarības organizācijas kopš kara sākuma savākušas 60 miljonus eiro, bet "ziedot. lv" piesaistījis 24,8 miljonus un visregulārāk ziedo cilvēki vecumā ap 50 gadiem.

"Vidējais ziedojums Ukrainai ir no 20 līdz 50 eiro, ko iedzīvotājs vienā reizē noziedo, protams, ir iedzīvotāji, kas ziedo katru mēnesi simtos, ir tādi, kas savas dzimšanas dienas dāvanas nodod Ukrainai, ir tādi, kas ir uzlikuši regulāro ziedojumu līdz Ukrainas uzvarai. Nu, protams, ka ziedo tad, kad tu esi parūpējies par savu ģimeni un apkārtējiem, tad tu vari palīdzēt pārējiem. Bet tajos brīžos, kad Ukrainai klājas grūtāk, kā tas ir, piemēram, tagad, kad nav skaidrs par Amerikas finansējumu, gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi daudz aktīvāk ziedo," atzina Dimanta.

Ne visu atbalstu, protams, var novērtēt naudā. Uzņēmumi un privātpersonas ziedojuši pārtiku, apģērbu un automašīnas, bet brīvprātīgie visā Latvijā pinuši maskēšanās tīklus, gatavojuši ierakumu sveces un adījuši zeķes.