Lauzti koki, postīti lauki
Ceļā uz Dobeli bija redzami atsevišķi nolauzti bērzi šosejas malā, bet pirmos būtiskos postījumus varēja novērot jau Bērzes pagastā pie pagrieziena uz Virkus kapiem. Tur ceļa malā kādā viensētas pagalmā rosījās visa ģimene, bērni lasīja zarus, vīri centās sazāģēt sakritušos kokus. Savukārt līdzās mājai uz ģimenes auto jumta bija nolūzis zars, tāpat cietis kubla vāks un šķūņa jumts, un arī uz mājas priekšnama uzgāzies koks.
"Viss ir norauts. Koki, kas ir tur galā, atlidojuši no otras puses," pastāstīja mājas saimniece Irita.
Latvijas Radio iebrauca aplūkot arī Virkus kapus, kur savukārt kā ar nazi nogriezti daudzi koki – papeles, priedes sagāzušās uz kapu kopiņām. Arī tur vairāki cilvēki rosījās, lai teritoriju atbrīvotu no zariem un sakoptu.
Uz Naudītes pusi pa ceļam bija vērojama ļoti sadragātas kukurūzas lauks – laksti nolauzti, palikuši tikai augu kāti. Savukārt netālu esošajā grāvī vēl biezā kārtā bija krusas graudi, lai gan negaiss bija jau pirms pāris stundām.
Slēpās pagrabā
Apguldes ciemā daudzstāvu māju ielokā bija vairākas mašīnas ar izsistiem stikliem un jau ieliktām plēvēm to vietā. Pagalmā visām ābelēm nokrituši āboli.
Latvijas Radio satika Jāni, kas pirms negaisa iegāja šķūnī un pārlaida vētru tur, jo lielās krusas laikā viņš neriskēja iziet ārā. Tiesa, arī šķūņa jumtā izsisti caurumi. Viņa dārzā arī pilnībā iznīcināta siltumnīca un palicis vien tās karkass, mašīnai izsists logs un iesistas buktes.
Savukārt Naudītē satiktā Irina vētras brīdī bija skolā, kur strādā par apkopēju. Viņa pat nokāpa pagrabā, jo arī nobijās. Naudītē bija daudz izsistu logu mājām.
"[Vējš] sitās no dienvidu puses visiem. Rekur logi – kam parastie, nav pakešnieki, visus izsita. Visi tie logi ir pagalam. Skolā apmetumu visu nokapāja, tā saucamo dekoru, kas uzvilkts nosiltinātajai fasādei. Un visiem, kam šīfera jumti, arī visi caurumos. Kādas 15 minūtes tas ilga. Likās – kā no ložmetēja šauj pa logiem un vispār pa visām malām," atcerējās Irina.
Cer uz valsts palīdzību
Arī Dobeles novada pašvaldībā apstiprināja, ka lielākoties ir izsisti logi, sasisti vai norauti jumti, tāpat nogāztas elektrolīnijas. Cietusi arī pašvaldības infrastruktūra – Tērvetes pagasta pārvaldes ēkai izdauzīti logi un sasista fasāde, bojāta kāda pamatskolas ēka, Bukaišu tautas namam uzgāzies koks, kā arī bojāta Lejasstrazdu bērnunama ēka.
Pirmdien pašvaldība piedāvājusi arī izmitināšanu iedzīvotājiem, kam tas ir nepieciešams pēc māju postījumiem. Naktsmītnei krīzes centrā bija pieteikusies viena persona.
Vietvaras vadītājs Ivars Gorskis (Latvijas Zemnieku savienība) vētras postījumus raksturoja kā ļoti smagus un pauda, ka bez valsts iesaistes ar sekām nevarēs tikt galā.
"Šobrīd, apzinoties postījumu apmērus, saprotam, ka pašu spēkiem netiksim galā. Vairāk domāju par palīdzību iedzīvotājiem. Tāpēc gaidām uz ministru Sprindžuka kungu. Un mēs varētu runāt arī par valsts palīdzību iedzīvotājiem. Tie postījumi ir pārāk lieli. Mēs jau bijām plānojuši kaut ko palīdzēt, bet neviens nerēķinājās, ka [postījumi būs] tik masveidīgi.
Pašvaldībai varbūt nav tik katastrofāli liels, bet nu privātajam sektoram… Ciemos ir tā, ka faktiski nav nevienas ēkas, kurai nav nodarīti postījumi.
Varam runāt par miljoniem [eiro] zaudējumiem," sacīja Gorskis.
Vissmagākie postījumi Zemgalē
Pirmdien un naktī uz otrdienu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmis nedaudz vairāk kā 300 izsaukumus uz spēcīgā vēja un negaisa radīto postījumu novēršanas darbiem. Vētrā visvairāk izsaukumu bijis Rīgā, Daugavpilī un Dobeles novadā. Glābēji apstiprinājuši, ka vissmagākie postījumi bija Zemgalē, kuru pirmo skāra šī vētra.
Tikmēr daudz darba nu būs apdrošinātājiem; gan ēku, gan transporta, gan sējumu standarta apdrošināšanā tiek segti arī dabas stihiju, tostarp krusas, riski, pastāstīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.
"Apdrošinātājam kādu laiku garlaicīgi nebūs. Tikai, protams, jāskatās, jo tiem transportlīdzekļiem, kam ir tikai obligātā apdrošināšana, līdzēts nebūs. Der brīvprātīgā KASKO apdrošināšana, kura ir aptuveni 40% Latvijas transportlīdzekļu. Katrā ziņā jāapzinās – šādas stihijas būs arvien vairāk arī mūsu miermīlīgajā stūrītī. Mēs pēc apdrošinātāju statistikas redzam, ka katru gadu arvien vairāk arī apdrošinātāji maksā par dabas stihiju nodarītajiem kaitējumiem," sacīja Abāšins.
Tāpat lauksaimnieki jau ziņojuši, ka krusa vētras skartajās teritorijās radījusi pamatīgus postījumus daļai saimniecību. Liela daļa lauku kopumā Latvijā lietus dēļ vēl nav nokulti, un arī biedrība "Zemnieku saeima" saņēmusi informāciju par sakapātiem labības laukiem, nogāztiem kokiem, kā arī sabojātām ēkām un tehniku. Un arī tur šobrīd tiek apzināta situācija.
KONTEKSTS:
Pirmdien, 7. augustā, Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pērkona negaisa dēļ saņēmis aptuveni 300–330 izsaukumu. Tiek ziņots par lauztiem kokiem, bojātām automašīnām, ēkām, norautiem jumtiem. Visvairāk izsaukumu saņemts no Rīgas un tās apkārtnes, no Daugavpils un Dobeles novada. Taču šajās vietās ir atšķirīgi postījumu apmēri.
Pērkona negaisa laikā Latgalē gājis bojā cilvēks, kuram uzkrita koks. Vēl astoņi cilvēki vētrā ir cietuši, tostarp cilvēkiem virsū krita koki, vienā gadījumā – jumta gabals, cilvēki cietuši arī no krusas graudiem.
