Sēdes sākumā Rinkēvičs nolasīja un parakstīja Satversmē ierakstīto prezidenta solījumu:
"Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."
Latvijai jābūt tiesiskai un taisnīgai ne tikai abstrakti
Pēc valsts himnas atskaņošanas Rinkēvičs uzrunā Saeimai sacīja, ka "mēs esam lepni, ka dzīvojam demokrātiskā un brīvā valstī – Latvijā, tā ir milzu vērtība, iespēja un atbildība – attīstīt un sargāt savu valsti. Mūsu Latvija ir viena un reizē katram sava, tā nav viendabīga. Tā mēdz būt pretrunīga un mainīga, dažkārt ārēju apstākļu ietekmē".
Viņš solīja savas prezidentūras laikā iestāties par modernas un stipras Latvijas izveidi, par tiesisku un taisnīgu Latviju, par tautas labklājību, par iekļaujošu un cieņpilnu sabiedrību.
Prezidents uzsvēra, ka Latvijai jābūt tiesiskai un taisnīgai pret ikvienu, katram "Latvijas cilvēkam, tās pilsonim jājūtas piederīgam, tiesiski aizsargātam un drošam".
"Valstij ir jābūt gan tiesiskai, gan taisnīgai, turklāt taisnīgai ne tikai abstrakti, bet arī konkrētās situācijās.
Valsts nevar funkcionēt tikai no spēka vai juridiskā formālisma perspektīvas. Ikvienai valsts amatpersonai ir jāmaina sava attieksme un tiesiskā apziņa – mums jābeidz apsēstība ar procesu, instrukcijām un paragrāfiem un jāorientējas uz rezultātu un atbalstu mūsu līdzcilvēkiem," norādīja Rinkēvičs.
Viņš arī pauda, ka cīņai ar korupciju, noziedzību un karteļiem ir jābūt valsts prioritātei, bet "tiesu spriedumu izpildei jebkurā līmenī – no Saeimas līdz pašvaldībai, neatkarīgi no mūsu personiskajiem viedokļiem, ir jābūt pašsaprotamai".
Prezidents arī uzsvēra, ka vārda un plašsaziņu līdzekļu brīvība ir demokrātijas mugurkauls, ko īpaši svarīgi ir uzsvērt tagad, kad notiek cīņa ar Krievijas propagandu un naida kurināšanu.
"Latvijā ikkatra cilvēka tiesībām ir jābūt cienītām un aizsargātām atbilstoši augstākajām cilvēktiesību vērtībām un standartiem. Esmu gatavs cieši sadarboties ar likumdevēju, izpildvaru un tiesu varu, lai sasniegtu šos mērķus," solīja Rinkēvičs.
Mūsu valsts ārpolitikā nav un nebūs laika kļūdīties
Prezidents arī atgādināja, ka Krievijas karš un genocīds Ukrainā ir radījis jaunu, skarbu realitāti. "Pasauli, Eiropu un mūsu reģionu apdraud impēriskā Krievija un Lukašenko režīms.
Mūsu valsts ārpolitikā nav un nebūs laika kļūdīties. Arī turpmāk mums būs jārīkojas ātri, izlēmīgi un gudri," sacīja Rinkēvičs.
Viņš solīja, ka Latvijas ārpolitika un drošības politika būs nemainīga un "turpinās atbalstīt varonīgo Ukrainas tautu tās cīņā par brīvību līdz Ukrainas galīgai uzvarai".
"Mēs turpināsim cīnīties pret Krievijas imperiālismu un tā ļaunumā balstītu pasaules ideoloģiju," sacīja Rinkēvičs, izsakot arī pateicību visiem Latvijas patriotiem, kuri nesavtīgi palīdz Ukrainai.
Prezidents arī atgādināja, ka tikpat svarīga ir arī iekšējā drošība, tāpēc "mums ir jāatsakās no dalījuma ārējā un iekšējā drošība, jāsaprot, ka valsts drošība ir nedalāma".
"Tikai vienlīdz spēcīgi Nacionālie bruņotie spēki, Valsts un pašvaldības policija, robežsardze un civilā aizsardzības sistēma ar valstij lojāliem profesionāļiem garantē valsts noturību," pauda Rinkēvičs.
Viņš arī pateicās karavīriem un zemessargiem, policistiem un robežsargiem, ugunsdzēsējiem un glābējiem, valsts drošības iestāžu darbiniekiem par pašaizliedzīgo un profesionālo dienestu īpaši sarežģītos apstākļos.
Savukārt "birokrātisms, bezdarbība, naudas nelietderīga izlietošana un korupcija valsts drošības jomā īpaši hibrīdkara apstākļos ir pielīdzināma valsts nodevībai. Pret to mums jāizturas ar vislielāko neiecietību," sacīja Rinkēvičs.
Konkurētspējai un nevienlīdzības mazināšanai jāīsteno plāni
Rinkēvičs uzsvēra, ka arī tautsaimniecības konkurētspēja un cilvēku labklājība ir gan valsts nākotnes, gan drošības jautājums.
"Mēs jau sen esam uzstādījuši pareizās diagnozes, tikai ar ārstēšanos nesokas," atzina Rinkēvičs, atgādinot par demogrāfijas problēmām, kuras nevar risināt, veicinot dzimstību tikai ar pabalstiem. Viņš norādīja, ka nepieciešama arī kvalitatīva izglītība, veselības aprūpe un mājokļu pieejamība ģimenēm.
"Mēs to visu zinām, mēs meistarīgi rakstām plānus, stratēģijas un vīzijas. Taču kādreiz šie plāni ir arī jāīsteno," sacīja prezidents.
"Mūsu konkurētspēja ir arī tieši atkarīga no valsts snieguma uzņēmējdarbībā, zinātnē, izglītībā un inovācijās," viņš norādīja, atgādinot, ka mums jāveido arī skaidra enerģētikas politika, jāstrādā pie infrastruktūras pieejamības, kas nodrošina ātru pārvietošanos, pie viedas tehnoloģijas un izmaksu ziņā efektīviem un inovatīviem risinājumiems.
Viņš norādīja, ka būtiska problēma ir arī nevienlīdzība – gan sociālā, gan reģionālās attīstības ziņā. "Pieņemot lēmumus, atcerēsimies, kā tie ietekmēs katru cilvēku un kā tie palīdzēs pārraut šo plaisu," aicināja Rinkēvičs.
Savukārt, vēršoties pie jauniešiem, Rinkēvičs sacīja, ka viņi ir tie, kas veidos Latviju turpmāk, un, lai gan iespējas pasaulē ir lielas un tās ir arī jāizmanto, "nav pieņemami, ka jaunieši dodas prom no valsts, jo darba tirgū prasa krievu valodu. Nav pieņemami, ka jaunieši izvēlas citas valstis, jo dažādu iemeslu dēļ Latvijā nejūtas saklausīti un atbalstīti".
"Tas ir mūsu – politiķu – pienākums Latviju padarīt par jūsu mājām. Es ceru, ka mēs spēsim sarunāties un arī jūsu idejas, jūsu pienesums kļūs par Latvijas nākotnes pamatu!" sacīja prezidents.
Mūsu valsts pastāvēšanas jēga un bagātība ir Latvijas cilvēki
Viņš arī atgādināja par Rūjienas mācītāja Gustava Bergmaņa teikto, ka Latvija nav bēdu ieleja – Latvija ir paradīzes dārzs, norādot, ka tā ir katras paaudzes atbildība, un "šis ir mūsu laiks strādāt tā, lai šajā dārzā vēlētos dzīvot mūsu bērni un bērnu bērni".
"Mēs visi – Saeimas deputāti, ministri un prezidents – esam šeit, lai kopā strādātu Latvijas labā. Meklēsim vienojošo, godīgi pārrunājot jautājumus un rodot risinājumus, bet nevairoties arī no atklātas domapmaiņas.
Latvija ir mūsu atbildība un pienākums. Brīžos, kad nolaižas rokas un pārņem pesimisms, atcerēsimies, cik daudz ir paveikusi Latvijas tauta un mūsu priekšteči," sacīja prezidents.
Viņš arī pauda, ka šajās dienās Latvija ir gaišāka un skaistāka, un Dziesmu un deju svētku 150. gadskārta nav tikai izcils mūzikas un dejas notikums. "Tas ir atgādinājums mums pašiem par tām paaudzēm, tiem daudzajiem Latvijas vīriem un sievām, Latvijas jauniešiem, kuri ar dziesmu aizsāka mūsu tautas pašapziņas, atmodas un valstiskuma ceļu," sacīja Rinkēvičs.
"Šī tradīcija ir labs pamudinājums paraudzīties pāri ikdienības trokšņiem, atmest nebūtisko un pāri visam saskatīt svarīgo – mūsu valsts pastāvēšanas jēgu.
Mūsu valsts pastāvēšanas jēga un bagātība ir Latvijas cilvēki. Tie ir Latvijas pilsoņi, kuri vēlas dzīvot, strādāt un arī attīstīties brīvā, demokrātiskā un drošā valstī. Mūsu cilvēki – neatkarīgi no tautības, reliģiskās vai politiskās pārliecības – ir galvenā Latvijas valsts vērtība.
Un tie nav skaļi vai patētiski vārdi. Tie ir cilvēki, kuri dzīvo un apvienojas ap Latvijas valstiskuma ideju. Ciena un godā Satversmi. Tie ir visi cilvēki, kuri sarunājas un ciena valsts valodu – latviešu valodu. Un pāri visam – mīl un lepojas ar savu valsti, saviem Latvijas cilvēkiem," uzrunā pauda Rinkēvičs.
Viņš novēlēja, "lai arī ikdienas gaitās mēs esam tikpat vienoti, saliedēti un gaiši kā šodien! Tikai kopā augšup mēs varam Latviju darīt stipru, modernu, taisnīgu un drošu!"
Pēc svinīgās ceremonijas Rinkēvičs nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes un pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica kapavietām.
Simboliskā ceremonijā pie Rīgas pils Valsts prezidents Rinkēvičs saņēma Rīgas pils atslēgu no līdzšinējā Valsts prezidenta Egila Levita. Par godu Rinkēviča inaugurācijai Rīgas pilī notiks arī svinīga pieņemšana.
KONTEKSTS:
Ilggadējo ārlietu ministru Rinkēviču Valsts prezidenta amatam izvirzīja viņa partija "Jaunā Vienotība" pēc tam, kad Levits nolēma nekandidēt uz otro četru gadu pilnvaru termiņu. Levits, kura pārvēlēšanu sākotnēji atbalstīja koalīcijā ietilpstošās Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība", bet kuram nesolīja Saeimas vairākuma atbalstu, savu lēmumu nekandidēt skaidroja ar to, ka koalīcija nespēja vienoties par vienu prezidenta amata kandidātu.
Rinkēvičs par Valsts prezidentu ievēlēts 31. maijā, par viņu trešajā kārtā nobalsoja 52 Saeimas deputāti, par otru kandidātu, "Apvienotā saraksta" virzīto uzņēmēju Uldi Pīlēnu, balsoja 25 deputāti. Savukārt trešā kandidāte – "Progresīvo" virzītā Elīna Pinto – no cīņas izstājās otrajā kārtā.
Rinkēvičs amatā ievēlēts ar divu opozīcijas partiju – "Progresīvo" un Zaļo un Zemnieku savienības – balsīm, pēc kā premjers Krišjānis Kariņš sāka sarunas par iespējamo koalīcijas paplašināšanu, par ko gan aizvien lielas skaidrības nav.
Rinkēvičs pēc ievēlēšanas izstājās no "Jaunās Vienotības" un apņēmās būt politiski neitrāls. Viņš arī noliedza, ka viņa ievēlēšana būtu saistīta ar kādiem solījumiem un politisko tirgu.
Rinkēvičs atzina, ka prezidentūras laikā centīsies saliedēt Latvijas sabiedrību ap pamatprincipiem – valsts valodu, attieksmi pret Krievijas agresiju un Latviju kā drošu valsti, kas ir daļa no NATO un Eiropas Savienības un kuru mēs veidojam kopā neatkarīgi no dzimtās valodas. Tāpat Rinkēvičs gribētu maksimāli ieklausīties un mēģināt saprast, ko prezidents varētu darīt, lai palīdzētu cilvēkiem, vairāk uzmanības pievērst demogrāfijai un digitalizācijai.
Rinkēvičs aplēsis, ka viņš ministra amatā aizvadījis 11 gadus 8 mēnešus un 11 dienas.
Viņa ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā pozitīvi vērtēja kopumā 47,6% Latvijas iedzīvotāju, bet negatīvi – 39,9% iedzīvotāju, liecina pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma no 7. līdz 11. jūnijam veiktā SKDS aptauja.
