KONTEKSTS:
Ilggadējo ārlietu ministru Rinkēviču Valsts prezidenta amatam izvirzīja viņa partija "Jaunā Vienotība" pēc tam, kad Levits nolēma nekandidēt uz otro četru gadu pilnvaru termiņu. Levits, kura pārvēlēšanu sākotnēji atbalstīja koalīcijā ietilpstošās Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība", bet kuram nesolīja Saeimas vairākuma atbalstu, savu lēmumu nekandidēt skaidroja ar to, ka koalīcija nespēja vienoties par vienu prezidenta amata kandidātu.
Rinkēvičs par Valsts prezidentu ievēlēts 31. maijā, par viņu trešajā kārtā nobalsoja 52 Saeimas deputāti, par otru kandidātu, "Apvienotā saraksta" virzīto uzņēmēju Uldi Pīlēnu, balsoja 25 deputāti. Savukārt trešā kandidāte – "Progresīvo" virzītā Elīna Pinto – no cīņas izstājās otrajā kārtā.
Rinkēvičs amatā ievēlēts ar divu opozīcijas partiju – "Progresīvo" un Zaļo un Zemnieku savienības – balsīm, pēc kā premjers Krišjānis Kariņš sāka sarunas par iespējamo koalīcijas paplašināšanu, par ko gan aizvien lielas skaidrības nav.
Rinkēvičs pēc ievēlēšanas izstājās no "Jaunās Vienotības" un apņēmās būt politiski neitrāls. Viņš arī noliedza, ka viņa ievēlēšana būtu saistīta ar kādiem solījumiem un politisko tirgu.
Rinkēvičs atzina, ka prezidentūras laikā vēlas centīsies saliedēt Latvijas sabiedrību ap pamatprincipiem – valsts valodu, attieksmi pret Krievijas agresiju un Latviju kā drošu valsti, kas ir daļa no NATO un Eiropas Savienības un kuru mēs veidojam kopā neatkarīgi no dzimtās valodas. Tāpat Rinkēvičs gribētu maksimāli ieklausīties un mēģināt saprast, ko prezidents varētu darīt, lai palīdzētu cilvēkiem, vairāk uzmanības pievērst demogrāfijai un digitalizācijai.
Rinkēvičs aplēsis, ka viņš ministra amatā aizvadījis 11 gadus 8 mēnešus un 11 dienas.
Viņa ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā pozitīvi vērtēja kopumā 47,6% Latvijas iedzīvotāju, bet negatīvi – 39,9% iedzīvotāju, liecina pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma no 7. līdz 11. jūnijam veiktā SKDS aptauja.
